Te Kete Ipurangi Navigation:

Te Kete Ipurangi
Communities
Schools

Te Kete Ipurangi user options:


Kāinga whakaterenga

Tirohia mā te reo: Māori | Ingarihi

Aromatawai – Reo ā-Waha/Tuhituhi

Kura: Te Kura Kaupapa Māori o Te Ara Hou
Kaiako: Vicki Peni/Kumeroa Samuels
Taumata: Tau 6



He tauira o ētahi tikanga aromatawai e rua e whāia ana e tētahi kura mō te reo ā-waha me te tuhituhi, arā, ko te Kaiaka Reo me te aromatawai tuhinga ki tā ngā taumata o te rauemi He Manu Tuhituhi.

Hei matapakinga

Hei matapakinga

  1. Mā te aha koe e mōhio ai ki te taumata reo o ngā ākonga i tō akomanga/whānau/kura? 
  2. He aha te hua o te whakawhitiwhiti kōrero i waenga i ngā kaiako? Me pēhea te whakarite
    i tēnei āhuatanga?

Ngā tuhituhinga

[Ngā ākonga]

Te aromatawai

[Kaiako]

Kia ora Nukuroa, nāianei, i tēnei rangi kei te aromatawai ahau i tō reo ā-waha.

[Kaiako]

Mō te toru tau i nāianei, kua whakamahi mātou i tētahi momo aromatawai mō te reo Māori ko te ingoa ko te Kaiaka Reo, he raupapa pikitia. Ko tā te ākonga mahi he āta whai i ngā pikitia me te whakatakoto whakaaro e pā ana ki ngā pikitia. Kei a rātou te tikanga he aha te horopaki o ngā pikitia.

[Kaiako]

He momo aromatawai reo ā-waha tēnei. E iwa ngā pikitia kei mua i a koe. Ko tāhau he āta whakatakoto whakaaro, raupapa whakaaro rānei e pā ana ki ngā pikitia. Ka tīmata mai ki te pikitia tuatahi nei, ka whakawhiti, tae noa atu ki te pikitia tuaiwa.

Nāianei, i a koe e kōrero ana e hiahia ana au ki te hopu i tō reo i runga i taku mihini hopu reo. Kei te pai tērā? E whakaae ana? Ka pai.

Nā reira, ka pēhingia te pātene nei, ka tīmata mai koe ki te … homai kōrero. Tirohia, me whai wā koe ki te tiro ki ngā pikitia i te tuatahi, kia āta whakaaro ake koe he pea he kōrero māu. Nā, ka pai – kei a koe.

[Ākonga]

Nā reira, i hīkoi māua ko tōku hoa ki tētahi rori, ka kite māua …

[Kaiako]

Ka whai i tēnei aromatawai, ka mutu ka āta whakarongo ki ia o ngā ākonga me te whakarite, me te whakatau kei hea rātou i roto i te aromatawai. Mehemea he tahi – tae noa atu ki te rima. Mehemea he tahi he ruarua noa iho te reo, tae atu ki te taumata rima, he tino mātau, matatau, ērā āhuatanga katoa.

Tokotoru mātou i aromatawai i te reo ā-waha, o te kura whānau. Tokorua mātou mō te kura tuatahi, ā, ko tētahi atu mō te wharekura. Engari, ka mutu ngā aromatawai, i noho tahi mātou ki te āta matapaki me te whakatakoto whakaaro e pā ana ki ngā hua i puta i roto i tērā aromatawai.

Ehara i te mea he nui ngā rauemi engari kua tino aro atu mātou ki Te Reo Matatini, ki ngā taumata i roto i Te Reo Mātatini. Nā te mea i roto i Te Reo Matatini, ko ngā āhuatanga, ko ngā … tino aro atu ki ngā wāhanga o te Tau 6 me te wāhanga o te Tau 8. Kua tiro atu mātou ki ētahi o ngā pukapuka nā Te Wānanga o Raukawa i whakaputa. Nā te mea kei reira ngā kīwaha – ērā momo kōrero.

Mō te taha tuhituhi, kātahi anō ka whakangungua ngā kaiako, i tēnei wiki tonu, mō tērā rauemi He Manu Tuhituhi. He āwhina nui tērā ki a mātou. Kua roa ērā pukapuka e noho noa ana, nā reira harikoa katoa mātou kua whai wā, kua whai tangata ki te āta whakamārama te rauemi rā.

[Ngā kaiako e rua e whakawhitiwhiti kōrero ana]

[Kaiako]

Nā reira, kei te whiriwhiri tonu me pēhea te whakariterite tērā āhuatanga, tērā mahi, te taha tuhituhi o ngā tamariki. Mō ērā atu āhuatanga o Te Reo Mātatini – te taha whakaatu, te taha te reo, ērā momo, kei ngā kaiako te tikanga. Nā reira, ka noho tahi mātou katoa – ko ngā kaiako, ki te āta aro atu me pēhea … me pēhea te taraiwa i tērā āhuatanga i roto, ki roto i te kura tuatahi.

Hoki ake ki runga



Footer: