Kura: Nawton School
Kaiako: Lisa Hopa
Taumata: Tau 0–1
Pānui Tahi, Tau 0–1
He akoranga pānui tahi e aro atu ana ki ngā tikanga tuhituhi me te hanganga o te pukapuka.
Hei matapakinga
Hei matapakinga
1. He pēhea tō whiriwhiri i ngā pukapuka e tika ana mā te pānui tahi?
2. He pēhea tō tautuhi i te whāinga ako o tētahi akoranga pānui tahi? He aha ētahi rauemi hei āwhina i a koe ki te tautuhi whāinga ako?
3. He aha pea ētahi āhuatanga i kitea e koe i te kiriata nei, ka mahia e koe i tō akomanga?
Ngā tuhituhinga
[Kaiako ki ngā tamariki]
Anei tō tātou whāinga i tēnei ata. Titiro. E ako ana mātou i ngā tikanga o te tuhituhi, arā, te uwhi o mua, te uwhi o muri, te tapanga, te taitara rānei, te tuara o te pukapuka. Kei te pai tērā?
Āe. [tamariki]
[Kaiako I/V]
Ki ahau nei, he pai ngā mea … ngā pukapuka rahi. Kia māmā te kite mō ngā tamariki, te kite i te āhuatanga o te tuhituhi, ā… te ātaahua hoki o ngā pikitia. Me te mea nei, ā, ngā pukapuka ngākaunui ki a rātou.
[Kaiako me ngā tamariki]
Kua rite tātou ki te pānui tēnei pukapuka?
Kāo. Huri te pukapuka.
Nē, me huri a Whaea Lisa i te pukapuka?
Āe.
Haere anō.
Kua rite a Whaea Lisa ki te pānui te pukapuka i tēnei wā?
Kāo.
He aha Charlie? He aha te raru?
[Kaiako]
Mō ngā pīpī paopao, ko te whāinga ki a au ngā momo āhuatanga o te pukapuka. Te uwhi o mua, te uwhi o muri.
[Kaiako me ngā tamariki]
Me tīmata anō a Whaea Lisa? Āe. Me huri te pukapuka? Āe!
Ara! Kua tīmata a Whaea Lisa ki te...
Huri anō!
Nē, i huri a Whaea Lisa i te pukapuka.
...pēnei. ...tēnei
Kāo.
Me huri anō?
Āe.
[Kaiako]
Ka āta titiro ki ngā ira kati, ngā tohu kōrero pērā i te ira kati, ki ngā tohu pātai, ērā momo. Ka tīmata tātou ki whea? … ērā momo āhuatanga e pā ana ki te pānui.
[Kaiako me ngā tamariki]
Pēhea koe ka mōhio ko tērā te tapanga?
Nō te mea i tīmata i te …. ‘t’.
I te ‘t’? Āe. He tohu anō kia mōhio ai koe he tapanga tēnei?
Kāo.
Te āhua nei he tino n … nui. Tino nui te tuhituhi, nē rā.
Āe.
Te Taniwha me te Poraka.
Me tīmata a Whaea Lisa ki te pānui i whea? Tū mai tō ringa mehemea ka mōhio, tohu atu. Tohua, ka tīmata a Whaea Lisa ki te pānui ki whea?
[Kaiako]
I tēnei wā ka ū tonu ahau ki te pukapuka, engari, ka mōhio au ka aro ētahi ki te rotarota, ngā waiata … Mehemea e hāngai ana ērā, ngā waiata ki te kaupapa matua, he kaha mātou ki te … ki te āta titiro ki ngā …ki ngā waiata e hāngai ana ki tō tātou rohe, ērā momo. Ka āta titiro ki ngā kupu kaumātua pea ka puta mai i roto i ngā pepeha, ngā whakataukī.
[Kaiako me ngā tamariki]
Nā wai i kī “uaka!”?
Ko te poraka.
Nē. Titiro ki te āhua o te taniwha. Kei te pōuri ia? Te taniwha? Nē? Kei te mataku ia i te aha?
Te poraka.
Nē … Kia tūpato Taniwha. Kei muri te poraka i a koe. Kia tere te kauhoe atu! Ka pai.
[Kaiako]
He maha ngā mahi mō te kaiako hei whakarite mō te pānui tahi. Te nuinga o te wā ka whakaritehia he rauemi. Mehemea e hiahia ana kia ātaahua ngā rauemi, ka kapi mā te pukapuka ka whakapiri ki tētahi kāri kia pai ake. Kia taea e ngā tamariki te mahi anō i roto i ō rātou ake wā.
[Kaiako me ngā tamariki]
E tū harakeke. Kua rite tātou? Kei te mau tō kanohi poraka? Āe. Kia tūpato Poraka kei muri te taniwha i te harakeke. E peke, kia tere!
[Kaiako]
E kaha ana ahau ki te kimi i te pukapuka e ngākaunui ana ki ngā tamariki. Mehemea he ngākaunui te pukapuka ki a rātou he māmā noa iho ki (mā)a rātou te whakautu pātai ki a koe. He maha ngā pukapuka pērā, i nāianei i te kura. Ki taku nei titiro, he tino pai ki a rātou ngā tamariki ki te rāwekeweke i ngā rauemi kia kore ai e maroke te mahi … kia kore e tuhituhi anake te mahi … ka taea e rātou te raweke hoki i ngā mahi hei āwhina i a rātou ki te oti pai i te whāinga o te mahi. Ki ahau nei he tino pai ngā (te) mahi whakaari ki a rātou, ngā tamariki. He tino whetū amorangi rātou.
[Hamahama waiata]