Te Reo ā-Waha, Tau 7–8
Kaiako: Vicki Peni
Taumata: Tau 7–8
He akoranga reo ā-waha hei whakaako i ngā kīwaha e rua mā te mahi whakaari.
Hei matapakinga
Hei matapakinga
1. He aha ētahi rauemi i roto i tō akomanga e taea ai e koe te whakamahi i ngā akoranga maha?
2. Me pēhea te whakahaere i ō akoranga reo ā-waha kia kore e tino uaua rawa ki ētahi, kia
kore hoki e tino māmā rawa ki ētahi anō?
3. He pēhea tō tūhonohono i te hōtaka pānui, te hōtaka tuhituhi me te hōtaka reo ā-waha kia
rangona ai te hōhonutanga o tēnei mea te reo matatini?
Ngā tuhituhinga
[Ngā ākonga]
Te Reo ā-Waha
[Kaiako]
Ko te tuatahi, māku e whakaari atu ki a koutou. Ko tā koutou he āta whakaaro he aha rā te tino ngako, he aha rā te tino tikanga o taku kōrero, o taku whakaari atu ki a koutou. Mā koutou, mā tātou tērā e matapaki.
[Kaiako 2]
Ko te tino whāinga, kia whakawhānui me te whakawhanake i te reo o ngā tamariki. Te reo whakamahi, te reo whakaputa a ngā tamariki.
[Kaiako me ngā tamariki]
Nā reira ko te tuatahi anei ‘E kuhu, e kuhu’ – kōrero mai
'E kuhu, e kuhu.'
Ka pai, nāianei – anei: Āaa Whaea, whaea! Toru tāpiri rua ka aha?
Me āta whakaaro koe.
Engari toru tāpiri rua Whaea ka aha?
Tamaiti – 'E kuhu, e kuhu!'
Nē, koia rā te tuatahi. Ki ō koutou nei whakaaro he aha rā te tino tikanga o tērā kīwaha, ‘E kuhu, e kuhu’ ki ō koutou nei whakaaro. Me āta whakaaro ake.
Whakamahi i tō hinengaro?
Whakaae ana koutou ki tā Oceania i whakamārama mai? Nē, āe? Ka pai. Tika rawa a Oceania. Me āta whakaaro i tō ake hinengaro kia puta pai mai te whakautu.
[Kaiako 2]
He wāhanga te reo ā-waha, ka noho tērā wāhanga i raro i te wāhanga o te wetewete reo. Nā ka noho tahi ērā kaupapa e rua. Te nuinga o te wā, i roto i te akomanga, tērā pea, āhua toru tekau meneti pea te roa o tērā wāhanga o taku hōtaka. Ko te tino whāinga o te mahi i te ata nei, mō ngā kīwaha. Kia ako ngā tamariki i ētahi kīwaha pai ki a rātou. Nā te mea ki a au nei, ko ngā kīwaha nei, koia rā ngā kīwaha pai mō te tamariki ki te whakamahi, rātou ki a rātou.
[Kaiako ki ngā tamariki]
Kua tae te wā me whakarōpū koutou i a koutou, ko tā koutou he whakaari mai ki a mātou, tātou nē, tētahi whakaari e whakaatu ana i te ngako, i te tino ia o te kīwaha nē. Nā reira, Teremoana, māhau tō rōpū e whakariterite – kei ahau, tērā pea kei a koutou te kīwaha ‘He aha hoki’ nē. Mā koutou ko tō rōpū.
Mārama mā, Charlie mā – me whakaaro ake koutou mō te kīwaha ‘E kuhu, e kuhu’ Ka pai. Tēnā, kei te mārama? E rima meneti noa iho, rima meneti noa iho ki te hui ki te matapaki, ki te whakarite. Ka mutu, ka hoki mai, ka noho tahi tātou anō, ka whakaari tātou ki a tātou anō. Ka pai. Kia ora – tēnā e tū!
[Kaiako 2]
Ko tētahi o ngā tino hapa, ko te reo tūpou – ko māua, tāua, rāua, mātou rātou, tātou, koutou, kōrua – ērā tūmomo kōrero. Ko tētahi atu ko te reo wā. Ki te kōrero te tamaiti, mō te reo wā mua, me reo wā mua, me noho reo wā mua tērā reo. Engari e mōhio ana au kei te whakawhiti rātou.
[Ngā ākonga]
Ka tū ka noho māua? ….
Tino pai koutou. Tino pai tā koutou parakatihi, tā koutou whakawaiwai i ngā kīwaha nei. Nāianei, ko te rōpū tuatahi, haere mai koutou ki te whakaatu mai i tō koutou whakaari.
[Ka whakaatuhia te whakaari tuatahi]
Tēnā homai te pakipaki. Tēnā kei te mārama koutou ki te kīwaha rā, ‘E kuhu, e kuhu’? Nē? Mārama pai? Ka pai! Tino pa! Ngā mihi ki tērā rōpū. Ka wani kē koutou.
Nāianei, rōpū tuarua. Kei a koutou te wā. Haramai.
[Ka whakaatuhia te whakaari tuarua]
Tino pai homai te pakipaki anō. Ka pai. Nā, pēhea te kīwaha rā – ‘He aha hoki’. Kua mārama koutou ki te tino kaupapa, te tino ngako o te kīwaha rā?
[Kaiako 2]
Ki te āta pānui i ngā whakamārama o Te Reo Matatini ka mārama pū - ā, me pēnei au mō tēnei āhuatanga tuhituhi, me pēnā au mō tēnei āhuatanga kōrero ā-waha. Ko te tino whāinga, kia whakawhanake me te whakawhānui i te reo whakaputa o ngā tamariki.
He maha ngā kīwaha puta noa i te motu, te ao i roto i te reo Pākehā, engari he ruarua noa iho i tēnei wā, ka rangona e tāua i waenganui i ngā tamariki. Nō reira, atu i te whakawhanake me te whakawhānui i te reo o ngā tamariki, ko te tino whāinga anō hoki mā rātou e whakamahi – rātou ki a rātou, ahau ki a rātou, tātou ki a tātou – kia noho reka tonu te reo, te reo Māori.