Te Kete Ipurangi Navigation:

Te Kete Ipurangi
Communities
Schools

Te Kete Ipurangi user options:


Kāinga whakaterenga

Tirohia mā te reo: Māori | Ingarihi

Pānui Tahi, Tau 0–1

Kura: Nawton School
Kaiako: Lisa Hopa
Taumata: Tau 0–1

He akoranga pānui tahi e aro atu ana ki ngā tikanga tuhituhi me te hanganga o te pukapuka.

Hei matapakinga

Hei matapakinga

1. He pēhea tō whiriwhiri i ngā pukapuka e tika ana mā te pānui tahi?
2. He pēhea tō tautuhi i te whāinga ako o tētahi akoranga pānui tahi? He aha ētahi rauemi hei āwhina i a koe ki te tautuhi whāinga ako?
3. He aha pea ētahi āhuatanga i kitea e koe i te kiriata nei, ka mahia e koe i tō akomanga?

Ngā tuhituhinga

[Kaiako ki ngā tamariki]

Anei tō tātou whāinga i tēnei ata. Titiro. E ako ana mātou i ngā tikanga o te tuhituhi, arā, te uwhi o mua, te uwhi o muri, te tapanga, te taitara rānei, te tuara o te pukapuka. Kei te pai tērā?

Āe. [tamariki]

[Kaiako I/V]

Ki ahau nei, he pai ngā mea … ngā pukapuka rahi. Kia māmā te kite mō ngā tamariki, te kite i te āhuatanga o te tuhituhi, ā… te ātaahua hoki o ngā pikitia. Me te mea nei, ā, ngā pukapuka ngākaunui ki a rātou.

[Kaiako me ngā tamariki]

Kua rite tātou ki te pānui tēnei pukapuka?

Kāo. Huri te pukapuka.

Nē, me huri a Whaea Lisa i te pukapuka?

Āe.

Haere anō.

Kua rite a Whaea Lisa ki te pānui te pukapuka i tēnei wā?

Kāo.

He aha Charlie? He aha te raru?

[Kaiako]

Mō ngā pīpī paopao, ko te whāinga ki a au ngā momo āhuatanga o te pukapuka. Te uwhi o mua, te uwhi o muri.

[Kaiako me ngā tamariki]

Me tīmata anō a Whaea Lisa? Āe. Me huri te pukapuka? Āe!

Ara! Kua tīmata a Whaea Lisa ki te...

Huri anō!

Nē, i huri a Whaea Lisa i te pukapuka.

...pēnei. ...tēnei

Kāo.

Me huri anō?

Āe.

[Kaiako]

Ka āta titiro ki ngā ira kati, ngā tohu kōrero pērā i te ira kati, ki ngā tohu pātai, ērā momo. Ka tīmata tātou ki whea? … ērā momo āhuatanga e pā ana ki te pānui. 

[Kaiako me ngā tamariki]

Pēhea koe ka mōhio ko tērā te tapanga?

Nō te mea i tīmata i te …. ‘t’.

I te ‘t’? Āe. He tohu anō kia mōhio ai koe he tapanga tēnei?

Kāo.

Te āhua nei he tino n … nui. Tino nui te tuhituhi, nē rā.

Āe.

Te Taniwha me te Poraka.

Me tīmata a Whaea Lisa ki te pānui i whea? Tū mai tō ringa mehemea ka mōhio, tohu atu. Tohua, ka tīmata a Whaea Lisa ki te pānui ki whea?

[Kaiako]

I tēnei wā ka ū tonu ahau ki te pukapuka, engari, ka mōhio au ka aro ētahi ki te rotarota, ngā waiata … Mehemea e hāngai ana ērā, ngā waiata ki te kaupapa matua, he kaha mātou ki te … ki te āta titiro ki ngā …ki ngā waiata e hāngai ana ki tō tātou rohe, ērā momo. Ka āta titiro ki ngā kupu kaumātua pea ka puta mai i roto i ngā pepeha, ngā whakataukī.

[Kaiako me ngā tamariki]

Nā wai i kī “uaka!”?

Ko te poraka.

Nē. Titiro ki te āhua o te taniwha. Kei te pōuri ia? Te taniwha? Nē? Kei te mataku ia i te aha?

Te poraka.

Nē … Kia tūpato Taniwha. Kei muri te poraka i a koe. Kia tere te kauhoe atu! Ka pai. 

[Kaiako]

He maha ngā mahi mō te kaiako hei whakarite mō te pānui tahi. Te nuinga o te wā ka whakaritehia he rauemi. Mehemea e hiahia ana kia ātaahua ngā rauemi, ka kapi mā te pukapuka ka whakapiri ki tētahi kāri kia pai ake. Kia taea e ngā tamariki te mahi anō i roto i ō rātou ake wā.

[Kaiako me ngā tamariki]

E tū harakeke. Kua rite tātou? Kei te mau tō kanohi poraka? Āe. Kia tūpato Poraka kei muri te taniwha i te harakeke. E peke, kia tere!

[Kaiako]

E kaha ana ahau ki te kimi i te pukapuka e ngākaunui ana ki ngā tamariki. Mehemea he ngākaunui te pukapuka ki a rātou he māmā noa iho ki (mā)a rātou te whakautu pātai ki a koe. He maha ngā pukapuka pērā, i nāianei i te kura. Ki taku nei titiro, he tino pai ki a rātou ngā tamariki ki te rāwekeweke i ngā rauemi kia kore ai e maroke te mahi … kia kore e tuhituhi anake te mahi … ka taea e rātou te raweke hoki i ngā mahi hei āwhina i a rātou ki te oti pai i te whāinga o te mahi. Ki ahau nei he tino pai ngā (te) mahi whakaari ki a rātou, ngā tamariki. He tino whetū amorangi rātou.

[Hamahama waiata]

Hoki ake ki runga



Footer: