Te Kete Ipurangi Navigation:

Te Kete Ipurangi
Communities
Schools

Te Kete Ipurangi user options:


Kāinga whakaterenga

Tirohia mā te reo: Māori | Ingarihi

Te Huarere o te Raumati

Te Puna

Atua: Tāwhirimātea.

 

Tāwhirimātea

Whakapapa  

Te whakapapa o Tāwhirimātea.

Tāwhirimātea - Whakapapa (PDF, 30 KB)

Pūrākau

Tāwhirimātea

Anei te hononga ki tētahi kōrero mō Tāwhirimātea. http://www.TeAra.govt.nz/mi/tawhirimatea/page-1

Waiata

Kotahi Kapua

Anei te hononga ki ngā kupu me te waiata: https://www.youtube.com/watch?v=5v41K-WE-mw 

Karakia

Purea Nei 

Anei te hononga ki ngā kupu me te taiura waiata o tēnei karakia. http://www.folksong.org.nz/purea_nei/index.html 

Whakataukī

He wae kai kapua.

He Atua! He Kōrero!

Tāwhirimātea

Tāwhiri 4

Hoki ake ki runga

Ngā Matapae Huarere 

Ngā Matapae Huarere

I mātaihia e ō tātou tūpuna ngā tauira kapua me ngā tae o ngā kapua hei matapae i te huarere. Ko te āhua o ngā kapua i te tōnga o te rā tētahi mea i āta tirohia e mōhiotia ai āe rānei ka ua i te rā whai i muri ake, kāore rānei. 

Ko te mahi mā ō ākonga i konei, ko te whakamātau ki te matapae tika i te huarere.

  • Hei te takanga o tētahi wiki, ka mātakihia, ka āta tuhia anō hoki ngā kōrero o ngā matapae huarere a Te Karere.
  • Mai i ngā kōrero ka tuhia, ka hangaia e tēnā, e tēnā ākonga he rārangi o ngā kupu huarere. Ka whakakotahitia hoki ēnei hei rārangi kupu huarere mā te akomanga.
  • Ka rangahaua, ka whakaemitia e ngā ākonga ngā whakataukī me ngā kīanga ka pai pea te kuhu atu hei wāhanga o te matapae huarere.  
  • Kia pau te wiki e rangahaua ana ngā matapae huarere, ka whakaritea he rārangi mahi mō te matapae huarere. I ia rangi, ka riro mā ētahi ākonga tokorua e matapae te huarere.
  • Anei ngā mahi mā ia tokorua:
    • Haere ki te www.metservice.com/national/home
    • Kimihia te matapae huarere mō Aotearoa mō te rangi ka whai ake – kei ngā ākonga te tikanga mēnā ka arohia te matapae mō te wā tūtata, te matapae rānei mō te wā paku roa ake.
    • Tuhia te matapae ki te reo Māori, me te whakamahi anō i ngā kupu me ngā kīanga mai i te rārangi i hua ake i ngā mahi rangahau.
    • Ka hoahoaina hoki he tohu huarere mō ngā tauira huarere ka whakamāramatia i roto i ā rātou pūrongo huarere.
    • Whakaritea he tuarongo tika mō te pūrongo huarere (he mahere nui o Aotearoa). Ka tū mai ngā ākonga ki te whakaputa i ā rātou matapae huarere, me te whakamahi anō i te mahere me ngā tohu huarere kua hoahoaina e rātou hei tautoko i ngā kōrero.
  • Hopukina ngā kaimatapae huarere ki te kiriata! 

Hoki ake ki runga

Kotahi Kapua 

Kotahi Kapua

Te Waihanga Kiriata Haurongo

He mea tuhi a Kotahi Kapua e ētahi o ngā tāngata tuatahi o roto i Te Ataarangi hei whakanui i a Tākuta Kāterina Te Heikōkō Mataira. E kōrero ana mō ngā hua nui ka puta i te tangata kotahi (arā, i te ‘kotahi kapua’). 

Ko te mahi i konei, he waihanga i tētahi raupapa pakipūmeka poto mō Tākuta Kāterina Te Heikōkō Mataira me āna mahi i roto i ngā tau.

  • Me tīmata ake i te pātai: Ko wai a Kāterina Te Heikōkō Mātaira?
  • Rangahaua ōna rā ki tēnei ao, me te aro nui anō ki āna mahi hei painga mō te iwi Māori.
  • Nā runga i ngā kōrero ka kohia, mahia he kohinga kotahi o ngā tino kōrero e tautohu ana i a ia me āna mahi e mihia nuitia ana e te iwi Māori.
  • Wehea te akomanga kia toru, kia whā rānei ngā rōpū. Mā ia rōpū e arotahi ki tētahi o ngā kaupapa nui i hāpaingia e ia i roto i ngā tau, arā, ko: Te Ataarangi, Te Kura Kaupapa Māori, te tuhi pukapuka, tana whānau tonu.
  • I aua rōpū, ka whakamaheretia e ngā ākonga te pakipūmeka:
    • Kia hōhonu ake te rangahau i tēnei arotahinga āna.
    • Whakamahia tētahi paki whakaahua kia raupapahia ngā ariā.
    • Whakakaohia he whakaahua hei tautoko.
    • Kia uru mai anō ko ngā uiuinga – he tangata/tāngata pea kei tō hapori i mōhio ki a ia, i poipoia rānei e ia (arā, i āna mahi mā Te Ataarangi, mā ngā Kura Kaupapa Māori, he tangata rānei i ngakaunui ki āna pukapuka i tuhi ai).
    • He kiriata/ataata poto – ahakoa uiuinga, he kōrero rānei nā tētahi atu mōna, ko ia tonu rānei e kōrero ana.
    • Whakaarohia ake he puoro, he waiata hei kīnaki i te haere o ngā kōrero me te taha ataata o te pakipūmeka. Hei tauira, he waiata pea i titoa e ia, i titoa rānei mōna.
  • Hangaia te pakipūmeka. Whakatūria he taiopenga hei whakaata i ngā pakipūmeka nei mō Kāterina me āna mahi nunui ki te whānau o te kura, otirā ki te ao! 

He wae kai kapua

He Wae Kai Kapua

E mea ana te whakataukī nei ko ngā waewae o te tangata e kōrerotia ana, kei te pā kē ki te rangi. Ko tētahi taunga o te kōrero nei, mō te kaupapa me uaua e tutuki ai, e kore rānei e tutuki. Heoi anō, pērā i te huhua tonu o ngā whakataukī, he aronga-rua, he matarua – ko tētahi mata ōna, he whakahē i te tangata ka whai i tērā momo kaupapa, ko tētahi ia, he akiaki i te tangata kia aru tonu i tana whāinga kia tutuki rā anō. 

Ki te tuohu koe, me maunga teitei!

  • Whakatakina atu tēnei ngohe ki ngā ākonga mā te kōrerorero mō te whai tonu kia tutuki tētahi kaupapa ahakoa ngā uauatanga. Me titiro ki ētahi Māori kua tutuki i a rātou ētahi mahi whakahirahira, ahakoa te tino uaua o te ara, ki ētahi rānei kua eke i tētahi tino taumata.
  • Mātakihia ēnei kiriata mō ēnei rangatahi nei: a Ngā Rauira Pūmanawawhiti, a Julian Dennison, me Ahorangi Winitana.

https://www.youtube.com/watch?v=Cfl9-I6PaUo

https://www.youtube.com/watch?v=kvEiswADrOs

https://www.youtube.com/watch?v=CR_8CnfaK1U

  • Matapakia ngā taumata kua ekea e rātou. Ka kōwhiri ia ākonga i tētahi o ēnei kaiaka (tētahi atu taiohi Māori rānei kua eke i tētahi taumata tiketike) hei rangahau māna, e oti mai ai he kōrero tautohu mōna. Me whakatakoto e te ākonga ētahi pātai hei kawe i āna rangahautanga (pēnei i ngā pātai tīmata ki ēnei: Ko wai? He aha? Nō nahea? I hea? Ki hea? He aha ai? He/I pēhea?
  • Ka tuhia e te ākonga tana pūrongo mō te taiohi eke taumata tiketike i kōwhiria e ia, ka whakaatu ai i tāna i kite ai mō taua taiohi ki te akomanga (ki tētahi rōpū iti rānei). Anei ngā mea hei whakautu mā te ākonga:
    • He aha ngā mea kua ākona e koe, nā runga i tō rangahau i tēnei taiohi?
    • He aha ōna āhuatanga e whakatītina nei i a koe?
    • He aha tētahi wawata, whāinga, e mātua hiahia ana koe kia tutuki i a koe?  
       
  • Ka tirotiro te akomanga i ētahi ‘papa whakaahua whāinga’ – kūkarahia ngā kupu ‘vision boards’ – kei reira te huhua noa o ngā tauira. Matapakia ngā whāinga kua whakatakotoria e ētahi hei aru mā rātou – ko ētahi he whāinga poto, ko ētahi he whāinga roa.
  • Me whiriwhiri e ia ākonga he whāinga māna – he whāinga whaiaro. Kātahi ka hangaia he papa e whakaahua ana i taua whāinga.
  • Me hoatu anō he ingoa, he taitara ki te papa whakaahua whāinga nei – mā te whai ingoa pea e whai mana ake ai!
  • Tāia he rārangi wā me tētahi mahere whakatutuki whai takahanga, whai tūārere. Kia oti ētahi takahanga/tūārere, kua tata ake ki te tutukinga o te whāinga. 
  • Ka tuhi rātaka te ākonga hei tirotiro e pēhea ana te tutuki haere o te whāinga, mehemea rānei e tutuki haere ana. Ahakoa piki, heke, me tuhi ngā āhuatanga katoa e hāngai ana!
  • Āta whāia te mahere, ko tētahi takahanga/tūārere i muri tonu i tētahi, kia whakatinanatia rā anō.
  • Ā tēnā, whakanuia te ekenga o tō whāinga!     

Ētahi Whakaaro Taha Aromatawai 

E āhei ana te ākonga:

  • Te hanga ruri ki te pango, ko Tāwhirimātea te kaupapa.
  • Te mahi tahi ki ētahi atu ki te waihanga pakipūmeka mō Tākuta Kāterina Te Heikōkō Mataira me āna mahi nui i roto i ngā tau.
  • Te rangahau me te tuku pūrongo ā-waha mō tētahi taiohi Māori kua eke i tētahi tino taumata, e pai ana hei tauira whakatītina i ētahi atu.
  • Te waihanga papa whakaahua whāinga, te whai haere i tētahi mahere whakatutuki me te ū anō ki tētahi rārangi wā ka whakatakotoria, e tutuki ai taua whāinga. 

Te Whānau Kapua 

Te Hanga Kapua

Ina mātao haere te tākohu i te hau takiwā, ka tōtā, ka huri hei kapua. Ko te tōtātanga te huringa o te haurehu (he tākohu i te whakamātautau i raro nei) hei pata wai moroiti (te kapua).

Ka kitea hoki te tōtā o ngā mata o ētahi mea, hei tauira, i te pātītī (ko te tōmairangi), i waho o tētahi karaehe wai tio, ā, i te mata whakaroto o ngā matapihi i te takurua. 

Ngā mea e hiahiatia ana

  • He wai mahana
  • He paepae maitai
  • He tio
  • He ipu karaehe
  • He māti
  • He kāmera, he pūrere hopu i te whakamātautau ki te kiriata 

Ngā mahi

  • Ka mahi takirua ngā ākonga ki te whakahaere i te whakamātautau nei, me te hopu anō ki te kiriata.
  1. Ringihia atu he wai mahana ki tētahi ipu. Kia 5 cm te hōhonu o te wai nei. Kauroria.
  2. Tākirihia he māti, ka whakaweto ai. Kia tere te tuku i te māti kua weto ki roto i te ipu.
  3. Kia ngaro te auahi, whakatakotoria atu te paepae maitai kua kī i te tio ki runga o te ipu.
  4. Āta mātakihia – ka hua ake he kapua i te wāhi whakarunga o te ipu!
  • Tukuruatia te whakamātautau, engari hei aha te mahi 2 (te tuku i te māti ki roto). Ka aha iāianā?
  • Ka whakawhiti whakaaro ia tokorua mō tā rāua i kite ai.
  • Ka rangahaua e ia tokorua tēnei mea te tōtātanga, ka hanga hoahoa ai e whakaatu ana i te hanganga o ngā kapua i te hurihanga wai.
  • Ka whakapaipai ngā ākonga i te kiriata:
     
    • ka tāpiria atu he kōrero e whakamārama ana i ngā mahi
    • ka whakamāramatia he aha ngā āhuatanga kua pā i roto i te whakamātautau
    • ka whakaurua atu he hoahoa (me ngā kōrero e rite ana), e whakamārama ana i te wāhi ki te tōtātanga i roto i te hurihanga wai.
    • Ka tāpiria atu he taitara, he tuhinga tahararo, me ngā whakamihi i te hunga i whai wāhi ki te hanganga o te kiriata.
       
  • Ka whakaaturia ngā kiriata ki te akomanga. 

Kupu tāpiri

Koinei te hononga ki tētahi mahere akoranga, he whakamātautau anō kei reira mō te tōtātanga:

http://www.middleschoolchemistry.com/lessonplans/chapter2/lesson3 

Hoki ake ki runga

Te Tautohu i ngā Kapua 

He uaua te tautohu i ngā momo kapua. Anei ētahi momo e whā hei ako tuatahi pea mā ngā ākonga: 

  • a Taipua (Cumulus)
  • a Pūrehurehu (Cirrus)
  • a Pūtahi (Stratus)
  • a Okewa (Nimbus). 

Whāia tēnei hononga, ka tā mai ai i ngā kōrero hei āwhina i te tautohunga o ngā kapua:

http://scool.larc.nasa.gov/pdf/1-PageCloudChart/Cloud_ID.pdf

He kōrero anō kei Te Ara mō ngā kapua me ētahi o ngā ingoa Māori o ētahi kapua.

http://www.teara.govt.nz/mi/tawhirimatea/page-3 

Ngā mea e hiahiatia ana

  • He kōrero āwhina ki te tautohu kapua – kotahi te kape ki ngā ākonga tokorua
  • He rangi tāmaru! 

Ngā mahi

  • Tohaina ngā kōrero hei āwhina i te tautohunga o ngā kapua. Kia kotahi ki ia tokorua. Tonoa ngā ākonga kia rangahau i ngā ingoa Māori o ngā kapua. Ka tuhia ēnei ki te tūtohi. Anei ngā momo e whā e kitea nuitia ana:
    • Taipua (Cumulus)
    • Pūrehurehu (Cirrus)
    • Pūtahi (Stratus)
    • Okewa (Nimbus)

http://scool.larc.nasa.gov/pdf/1-PageCloudChart/Cloud_ID.pdf

Kei Te Ara anō hoki ētahi kōrero mō ngā kapua me ngā ingoa/kupu Māori e rite ana.

http://www.teara.govt.nz/mi/tawhirimatea/page-3 

  • Ka puta te akomanga ki waho, ka āta tirotiro ai i te rangi (i tētahi rā he kapua tonu kei te rangi). Tonoa ngā ākonga kia tuku kupuāhua hei whakaahua i ngā kapua e kite ana rātou. Māu anō ētahi pātai e tuku mō te āhua o ngā kapua, pēnei nā:
    • He pēhea nei te rahi o te rangi kua kapi i te kapua?
    • He kapua iti, he kapua nui rānei e iri ana ki te rangi?
    • He rerekē ngā momo kapua kei te rangi i tēnei rā?
    • He pēhea te teitei o te iri mai o ngā kapua ki te rangi?
  • Hei tīmatatanga ake, mā te katoa o te akomanga e tautohu tētahi momo kapua. Kātahi ka waiho mā rātou anō e tautohu ētahi atu (me te whai anō i ngā kōrero āwhina ki te tautohu momo kapua). 

Te Peita Kapua 

Whakamārama atu ki ngā ākonga ko te tirotiro i te whakaahuatanga o ngā kapua i roto i ngā mahi toi peita te kaupapa ināianei. Ka āta tirohia ētahi mahi toi hei whakapakari ake i tō rātou mōhio ki te tautohu i ngā momo kapua. 

Ngā mea e hiahiatia ana

Ngā mahi

Me tuhi ngā whakautu.

  • Mō ia mahi toi peita, tonoa ngā ākonga kia āta tirotiro e aha ana te huarere, ā, he aha ngā tae me ngā momo rere a te paraihe i whakamahia e te ringatoi hei whakaahua i ngā kapua. Akiakihia ngā ākonga kia whakamahi i ngā kupu āhua hei kōrero mō te hanga o ngā kapua.
  • Tohaina ngā tauira tae peita ki ngā ākonga. Tonoa rātou kia kimi i ngā tae i whakamahia. Me ui atu anō:
    • He mā katoa ngā kapua katoa?
    • He rite katoa ngā tae o ngā momo kapua katoa?  
  • Tohaina atu ngā rawa toi, ka waiho ai mā ngā ākonga tonu e peita ngā kapua e kite ana rātou. Kia maumahara rātou, me titiro ki te āhua o te kapua, ki ōna tae, me te teitei o te iri mai ki te rangi. 
  • Tukuruatia tēnei ngohe i ētahi rangi maha, he rerekē te āhua o te huarere i tēnā, i tēnā.
  • Matapakia tā ngā ākonga whakaata i te rerekē o te huarere mā roto i te tae me te hanga o ngā kapua i peitahia ai e rātou. 

Te Whakaaro Nui, te Manako Nui ki te Toi

  • Ka mahi ngā ākonga ki ngā rōpū iti ki te whakaputa whakaaro ki ngā mahi toi ka mahia e rātou. Ka whakaatu ia ākonga i tāna i mahi ai, me te kōrero mō te takenga mai o tana mahi toi:
    • Ko wai te ringatoi kōpura (Impressionist) i whāia ai e te ākonga tāna tāera toi?
    • Me whakaahua ā-kupu te āhua o te rangi i te rā i peitahia ai tāna mahi toi. Hei tauira, i pēhea te āhua o Tamanuiterā, te mārama/aho ngā ātārangi?
    • He aha i kōwhiria ai ngā tae i whakamahia?
    • He aha i whāia ai ngā tikanga peita i whāia?
    • He pēheā ōna whakaaro ki tāna mahi toi?
  • I muri i ngā whakaaturanga, ka whakaputa whakaaro te rōpū ki ngā mahi toi:
    • He aha ngā mea pai o tēnā, o tēnā mahi toi? Hei tauira, ngā tae, ngā tikanga whakapapa peita ki te pepa.
    • He aha ngā kare ā-roto ka toko ake i te tirohanga atu?
    • He aha ngā momo kapua e whakaaro ana rātou kei te whakaataria i te mahi toi?
    • He pēhea te pai o te noho tahi o ngā tae i roto i te mahi peita?
    • Āe rānei he tauira pai te mahi toi o ngā tikanga peita kōpura? He aha ai? He aha i kore ai?
    • Ka tuku pātai ki te ringatoi. 

Ētahi Whakaaro Taha Aromatawai

E āhei ana te ākonga:

  • Te tautohu i ngā momo kapua matua e whā, ki te reo Māori, ki te reo Pākehā anō, me te tohu hoki nō tēhea o ēnei karangatanga ētahi kapua tūturu ka kitea e ia i te rangi.
  • Te peita i ētahi kapua, me te whakaata tika i te hanga, ngā tae, me te teitei o te noho mai ki te rangi.
  • Te whai wāhi ki tētahi Hui Whakaaro Nui, Manako Nui ki te Toi. Ka whakaaturia tāna ake toi, ka whakaputa whakaaro hoki ki ngā mahi toi a ētahi atu. 

E mārama ana te ākonga:

  • He aha te mimititanga/etonga, te tōtātanga me te hekenga o te wai (arā hei ua, hei hukarere, hei aha atu), he aha hoki te wāhi ki tēnā, ki tēnā i te hurihanga wai. 

Hoki ake ki runga



Footer: