Te Huarere o te Raumati
Te Puna
Atua: Tāwhirimātea.
Whakapapa
Te whakapapa o Tāwhirimātea.
Tāwhirimātea - Whakapapa (PDF, 30 KB)
Pūrākau
Tāwhirimātea
Anei te hononga ki tētahi kōrero mō Tāwhirimātea. http://www.TeAra.govt.nz/mi/tawhirimatea/page-1
Waiata
Kotahi Kapua
Anei te hononga ki ngā kupu me te waiata: https://www.youtube.com/watch?v=5v41K-WE-mw
Karakia
Purea Nei
Anei te hononga ki ngā kupu me te taiura waiata o tēnei karakia. http://www.folksong.org.nz/purea_nei/index.html
Whakataukī
He wae kai kapua.
He Atua! He Kōrero!
Tāwhirimātea
Ngā Matapae Huarere
I mātaihia e ō tātou tūpuna ngā tauira kapua me ngā tae o ngā kapua hei matapae i te huarere. Ko te āhua o ngā kapua i te tōnga o te rā tētahi mea i āta tirohia e mōhiotia ai āe rānei ka ua i te rā whai i muri ake, kāore rānei.
Ko te mahi mā ō ākonga i konei, ko te whakamātau ki te matapae tika i te huarere.
- Hei te takanga o tētahi wiki, ka mātakihia, ka āta tuhia anō hoki ngā kōrero o ngā matapae huarere a Te Karere.
- Mai i ngā kōrero ka tuhia, ka hangaia e tēnā, e tēnā ākonga he rārangi o ngā kupu huarere. Ka whakakotahitia hoki ēnei hei rārangi kupu huarere mā te akomanga.
- Ka rangahaua, ka whakaemitia e ngā ākonga ngā whakataukī me ngā kīanga ka pai pea te kuhu atu hei wāhanga o te matapae huarere.
- Kia pau te wiki e rangahaua ana ngā matapae huarere, ka whakaritea he rārangi mahi mō te matapae huarere. I ia rangi, ka riro mā ētahi ākonga tokorua e matapae te huarere.
- Anei ngā mahi mā ia tokorua:
- Haere ki te www.metservice.com/national/home
- Kimihia te matapae huarere mō Aotearoa mō te rangi ka whai ake – kei ngā ākonga te tikanga mēnā ka arohia te matapae mō te wā tūtata, te matapae rānei mō te wā paku roa ake.
- Tuhia te matapae ki te reo Māori, me te whakamahi anō i ngā kupu me ngā kīanga mai i te rārangi i hua ake i ngā mahi rangahau.
- Ka hoahoaina hoki he tohu huarere mō ngā tauira huarere ka whakamāramatia i roto i ā rātou pūrongo huarere.
- Whakaritea he tuarongo tika mō te pūrongo huarere (he mahere nui o Aotearoa). Ka tū mai ngā ākonga ki te whakaputa i ā rātou matapae huarere, me te whakamahi anō i te mahere me ngā tohu huarere kua hoahoaina e rātou hei tautoko i ngā kōrero.
- Hopukina ngā kaimatapae huarere ki te kiriata!
Kotahi Kapua
Te Waihanga Kiriata Haurongo
He mea tuhi a Kotahi Kapua e ētahi o ngā tāngata tuatahi o roto i Te Ataarangi hei whakanui i a Tākuta Kāterina Te Heikōkō Mataira. E kōrero ana mō ngā hua nui ka puta i te tangata kotahi (arā, i te ‘kotahi kapua’).
Ko te mahi i konei, he waihanga i tētahi raupapa pakipūmeka poto mō Tākuta Kāterina Te Heikōkō Mataira me āna mahi i roto i ngā tau.
- Me tīmata ake i te pātai: Ko wai a Kāterina Te Heikōkō Mātaira?
- Rangahaua ōna rā ki tēnei ao, me te aro nui anō ki āna mahi hei painga mō te iwi Māori.
- Nā runga i ngā kōrero ka kohia, mahia he kohinga kotahi o ngā tino kōrero e tautohu ana i a ia me āna mahi e mihia nuitia ana e te iwi Māori.
- Wehea te akomanga kia toru, kia whā rānei ngā rōpū. Mā ia rōpū e arotahi ki tētahi o ngā kaupapa nui i hāpaingia e ia i roto i ngā tau, arā, ko: Te Ataarangi, Te Kura Kaupapa Māori, te tuhi pukapuka, tana whānau tonu.
- I aua rōpū, ka whakamaheretia e ngā ākonga te pakipūmeka:
- Kia hōhonu ake te rangahau i tēnei arotahinga āna.
- Whakamahia tētahi paki whakaahua kia raupapahia ngā ariā.
- Whakakaohia he whakaahua hei tautoko.
- Kia uru mai anō ko ngā uiuinga – he tangata/tāngata pea kei tō hapori i mōhio ki a ia, i poipoia rānei e ia (arā, i āna mahi mā Te Ataarangi, mā ngā Kura Kaupapa Māori, he tangata rānei i ngakaunui ki āna pukapuka i tuhi ai).
- He kiriata/ataata poto – ahakoa uiuinga, he kōrero rānei nā tētahi atu mōna, ko ia tonu rānei e kōrero ana.
- Whakaarohia ake he puoro, he waiata hei kīnaki i te haere o ngā kōrero me te taha ataata o te pakipūmeka. Hei tauira, he waiata pea i titoa e ia, i titoa rānei mōna.
- Hangaia te pakipūmeka. Whakatūria he taiopenga hei whakaata i ngā pakipūmeka nei mō Kāterina me āna mahi nunui ki te whānau o te kura, otirā ki te ao!
He wae kai kapua
E mea ana te whakataukī nei ko ngā waewae o te tangata e kōrerotia ana, kei te pā kē ki te rangi. Ko tētahi taunga o te kōrero nei, mō te kaupapa me uaua e tutuki ai, e kore rānei e tutuki. Heoi anō, pērā i te huhua tonu o ngā whakataukī, he aronga-rua, he matarua – ko tētahi mata ōna, he whakahē i te tangata ka whai i tērā momo kaupapa, ko tētahi ia, he akiaki i te tangata kia aru tonu i tana whāinga kia tutuki rā anō.
Ki te tuohu koe, me maunga teitei!
- Whakatakina atu tēnei ngohe ki ngā ākonga mā te kōrerorero mō te whai tonu kia tutuki tētahi kaupapa ahakoa ngā uauatanga. Me titiro ki ētahi Māori kua tutuki i a rātou ētahi mahi whakahirahira, ahakoa te tino uaua o te ara, ki ētahi rānei kua eke i tētahi tino taumata.
- Mātakihia ēnei kiriata mō ēnei rangatahi nei: a Ngā Rauira Pūmanawawhiti, a Julian Dennison, me Ahorangi Winitana.
https://www.youtube.com/watch?v=Cfl9-I6PaUo
https://www.youtube.com/watch?v=kvEiswADrOs
https://www.youtube.com/watch?v=CR_8CnfaK1U
- Matapakia ngā taumata kua ekea e rātou. Ka kōwhiri ia ākonga i tētahi o ēnei kaiaka (tētahi atu taiohi Māori rānei kua eke i tētahi taumata tiketike) hei rangahau māna, e oti mai ai he kōrero tautohu mōna. Me whakatakoto e te ākonga ētahi pātai hei kawe i āna rangahautanga (pēnei i ngā pātai tīmata ki ēnei: Ko wai? He aha? Nō nahea? I hea? Ki hea? He aha ai? He/I pēhea?
- Ka tuhia e te ākonga tana pūrongo mō te taiohi eke taumata tiketike i kōwhiria e ia, ka whakaatu ai i tāna i kite ai mō taua taiohi ki te akomanga (ki tētahi rōpū iti rānei). Anei ngā mea hei whakautu mā te ākonga:
- He aha ngā mea kua ākona e koe, nā runga i tō rangahau i tēnei taiohi?
- He aha ōna āhuatanga e whakatītina nei i a koe?
-
He aha tētahi wawata, whāinga, e mātua hiahia ana koe kia tutuki i a koe?
- Ka tirotiro te akomanga i ētahi ‘papa whakaahua whāinga’ – kūkarahia ngā kupu ‘vision boards’ – kei reira te huhua noa o ngā tauira. Matapakia ngā whāinga kua whakatakotoria e ētahi hei aru mā rātou – ko ētahi he whāinga poto, ko ētahi he whāinga roa.
- Me whiriwhiri e ia ākonga he whāinga māna – he whāinga whaiaro. Kātahi ka hangaia he papa e whakaahua ana i taua whāinga.
- Me hoatu anō he ingoa, he taitara ki te papa whakaahua whāinga nei – mā te whai ingoa pea e whai mana ake ai!
- Tāia he rārangi wā me tētahi mahere whakatutuki whai takahanga, whai tūārere. Kia oti ētahi takahanga/tūārere, kua tata ake ki te tutukinga o te whāinga.
- Ka tuhi rātaka te ākonga hei tirotiro e pēhea ana te tutuki haere o te whāinga, mehemea rānei e tutuki haere ana. Ahakoa piki, heke, me tuhi ngā āhuatanga katoa e hāngai ana!
- Āta whāia te mahere, ko tētahi takahanga/tūārere i muri tonu i tētahi, kia whakatinanatia rā anō.
- Ā tēnā, whakanuia te ekenga o tō whāinga!
Ētahi Whakaaro Taha Aromatawai
E āhei ana te ākonga:
- Te hanga ruri ki te pango, ko Tāwhirimātea te kaupapa.
- Te mahi tahi ki ētahi atu ki te waihanga pakipūmeka mō Tākuta Kāterina Te Heikōkō Mataira me āna mahi nui i roto i ngā tau.
- Te rangahau me te tuku pūrongo ā-waha mō tētahi taiohi Māori kua eke i tētahi tino taumata, e pai ana hei tauira whakatītina i ētahi atu.
- Te waihanga papa whakaahua whāinga, te whai haere i tētahi mahere whakatutuki me te ū anō ki tētahi rārangi wā ka whakatakotoria, e tutuki ai taua whāinga.
Te Whānau Kapua
Te Hanga Kapua
Ina mātao haere te tākohu i te hau takiwā, ka tōtā, ka huri hei kapua. Ko te tōtātanga te huringa o te haurehu (he tākohu i te whakamātautau i raro nei) hei pata wai moroiti (te kapua).
Ka kitea hoki te tōtā o ngā mata o ētahi mea, hei tauira, i te pātītī (ko te tōmairangi), i waho o tētahi karaehe wai tio, ā, i te mata whakaroto o ngā matapihi i te takurua.
Ngā mea e hiahiatia ana
- He wai mahana
- He paepae maitai
- He tio
- He ipu karaehe
- He māti
- He kāmera, he pūrere hopu i te whakamātautau ki te kiriata
Ngā mahi
- Ka mahi takirua ngā ākonga ki te whakahaere i te whakamātautau nei, me te hopu anō ki te kiriata.
- Ringihia atu he wai mahana ki tētahi ipu. Kia 5 cm te hōhonu o te wai nei. Kauroria.
- Tākirihia he māti, ka whakaweto ai. Kia tere te tuku i te māti kua weto ki roto i te ipu.
- Kia ngaro te auahi, whakatakotoria atu te paepae maitai kua kī i te tio ki runga o te ipu.
- Āta mātakihia – ka hua ake he kapua i te wāhi whakarunga o te ipu!
- Tukuruatia te whakamātautau, engari hei aha te mahi 2 (te tuku i te māti ki roto). Ka aha iāianā?
- Ka whakawhiti whakaaro ia tokorua mō tā rāua i kite ai.
- Ka rangahaua e ia tokorua tēnei mea te tōtātanga, ka hanga hoahoa ai e whakaatu ana i te hanganga o ngā kapua i te hurihanga wai.
-
Ka whakapaipai ngā ākonga i te kiriata:
- ka tāpiria atu he kōrero e whakamārama ana i ngā mahi
- ka whakamāramatia he aha ngā āhuatanga kua pā i roto i te whakamātautau
- ka whakaurua atu he hoahoa (me ngā kōrero e rite ana), e whakamārama ana i te wāhi ki te tōtātanga i roto i te hurihanga wai.
-
Ka tāpiria atu he taitara, he tuhinga tahararo, me ngā whakamihi i te hunga i whai wāhi ki te hanganga o te kiriata.
- Ka whakaaturia ngā kiriata ki te akomanga.
Kupu tāpiri
Koinei te hononga ki tētahi mahere akoranga, he whakamātautau anō kei reira mō te tōtātanga:
http://www.middleschoolchemistry.com/lessonplans/chapter2/lesson3
Te Tautohu i ngā Kapua
He uaua te tautohu i ngā momo kapua. Anei ētahi momo e whā hei ako tuatahi pea mā ngā ākonga:
- a Taipua (Cumulus)
- a Pūrehurehu (Cirrus)
- a Pūtahi (Stratus)
- a Okewa (Nimbus).
Whāia tēnei hononga, ka tā mai ai i ngā kōrero hei āwhina i te tautohunga o ngā kapua:
http://scool.larc.nasa.gov/pdf/1-PageCloudChart/Cloud_ID.pdf
He kōrero anō kei Te Ara mō ngā kapua me ētahi o ngā ingoa Māori o ētahi kapua.
http://www.teara.govt.nz/mi/tawhirimatea/page-3
Ngā mea e hiahiatia ana
- He kōrero āwhina ki te tautohu kapua – kotahi te kape ki ngā ākonga tokorua
- He rangi tāmaru!
Ngā mahi
- Tohaina ngā kōrero hei āwhina i te tautohunga o ngā kapua. Kia kotahi ki ia tokorua. Tonoa ngā ākonga kia rangahau i ngā ingoa Māori o ngā kapua. Ka tuhia ēnei ki te tūtohi. Anei ngā momo e whā e kitea nuitia ana:
-
- Taipua (Cumulus)
- Pūrehurehu (Cirrus)
- Pūtahi (Stratus)
- Okewa (Nimbus)
http://scool.larc.nasa.gov/pdf/1-PageCloudChart/Cloud_ID.pdf
Kei Te Ara anō hoki ētahi kōrero mō ngā kapua me ngā ingoa/kupu Māori e rite ana.
http://www.teara.govt.nz/mi/tawhirimatea/page-3
- Ka puta te akomanga ki waho, ka āta tirotiro ai i te rangi (i tētahi rā he kapua tonu kei te rangi). Tonoa ngā ākonga kia tuku kupuāhua hei whakaahua i ngā kapua e kite ana rātou. Māu anō ētahi pātai e tuku mō te āhua o ngā kapua, pēnei nā:
-
- He pēhea nei te rahi o te rangi kua kapi i te kapua?
- He kapua iti, he kapua nui rānei e iri ana ki te rangi?
- He rerekē ngā momo kapua kei te rangi i tēnei rā?
- He pēhea te teitei o te iri mai o ngā kapua ki te rangi?
- Hei tīmatatanga ake, mā te katoa o te akomanga e tautohu tētahi momo kapua. Kātahi ka waiho mā rātou anō e tautohu ētahi atu (me te whai anō i ngā kōrero āwhina ki te tautohu momo kapua).
Te Peita Kapua
Whakamārama atu ki ngā ākonga ko te tirotiro i te whakaahuatanga o ngā kapua i roto i ngā mahi toi peita te kaupapa ināianei. Ka āta tirohia ētahi mahi toi hei whakapakari ake i tō rātou mōhio ki te tautohu i ngā momo kapua.
Ngā mea e hiahiatia ana
- He tūtohi whakaatu i ngā tae peita
-
Te whakaaturanga The Art of Clouds (he rauemi reo Pākehā)
http://www.slideshare.net/LisaGardiner2/seeing-clouds-like-an-artist - He rawa mahi toi (he peita, he penerākau karakara, he tioka karakara, he pepa)
-
He kōrero āwhina i te tautohunga o ngā kapua
http://scool.larc.nasa.gov/pdf/1-PageCloudChart/Cloud_ID.pdf
Ngā mahi
-
Āta tirohia ētahi (te katoa rānei!) o ngā mahi toi peita kei te whakaaturanga ‘The Art of Clouds’.
http://www.slideshare.net/LisaGardiner2/seeing-clouds-like-an-artist
-
Ka whakamahia e ngā ākonga ngā kōrero āwhina, ka tautohu ai i ngā momo kapua kei tēnā, kei tēnā mahi toi.
http://scool.larc.nasa.gov/pdf/1-PageCloudChart/Cloud_ID.pdf
Me tuhi ngā whakautu.
- Mō ia mahi toi peita, tonoa ngā ākonga kia āta tirotiro e aha ana te huarere, ā, he aha ngā tae me ngā momo rere a te paraihe i whakamahia e te ringatoi hei whakaahua i ngā kapua. Akiakihia ngā ākonga kia whakamahi i ngā kupu āhua hei kōrero mō te hanga o ngā kapua.
- Tohaina ngā tauira tae peita ki ngā ākonga. Tonoa rātou kia kimi i ngā tae i whakamahia. Me ui atu anō:
-
- He mā katoa ngā kapua katoa?
- He rite katoa ngā tae o ngā momo kapua katoa?
- Tohaina atu ngā rawa toi, ka waiho ai mā ngā ākonga tonu e peita ngā kapua e kite ana rātou. Kia maumahara rātou, me titiro ki te āhua o te kapua, ki ōna tae, me te teitei o te iri mai ki te rangi.
- Tukuruatia tēnei ngohe i ētahi rangi maha, he rerekē te āhua o te huarere i tēnā, i tēnā.
- Matapakia tā ngā ākonga whakaata i te rerekē o te huarere mā roto i te tae me te hanga o ngā kapua i peitahia ai e rātou.
Te Whakaaro Nui, te Manako Nui ki te Toi
- Ka mahi ngā ākonga ki ngā rōpū iti ki te whakaputa whakaaro ki ngā mahi toi ka mahia e rātou. Ka whakaatu ia ākonga i tāna i mahi ai, me te kōrero mō te takenga mai o tana mahi toi:
-
- Ko wai te ringatoi kōpura (Impressionist) i whāia ai e te ākonga tāna tāera toi?
- Me whakaahua ā-kupu te āhua o te rangi i te rā i peitahia ai tāna mahi toi. Hei tauira, i pēhea te āhua o Tamanuiterā, te mārama/aho ngā ātārangi?
- He aha i kōwhiria ai ngā tae i whakamahia?
- He aha i whāia ai ngā tikanga peita i whāia?
- He pēheā ōna whakaaro ki tāna mahi toi?
- I muri i ngā whakaaturanga, ka whakaputa whakaaro te rōpū ki ngā mahi toi:
-
- He aha ngā mea pai o tēnā, o tēnā mahi toi? Hei tauira, ngā tae, ngā tikanga whakapapa peita ki te pepa.
- He aha ngā kare ā-roto ka toko ake i te tirohanga atu?
- He aha ngā momo kapua e whakaaro ana rātou kei te whakaataria i te mahi toi?
- He pēhea te pai o te noho tahi o ngā tae i roto i te mahi peita?
- Āe rānei he tauira pai te mahi toi o ngā tikanga peita kōpura? He aha ai? He aha i kore ai?
- Ka tuku pātai ki te ringatoi.
Ētahi Whakaaro Taha Aromatawai
E āhei ana te ākonga:
- Te tautohu i ngā momo kapua matua e whā, ki te reo Māori, ki te reo Pākehā anō, me te tohu hoki nō tēhea o ēnei karangatanga ētahi kapua tūturu ka kitea e ia i te rangi.
- Te peita i ētahi kapua, me te whakaata tika i te hanga, ngā tae, me te teitei o te noho mai ki te rangi.
- Te whai wāhi ki tētahi Hui Whakaaro Nui, Manako Nui ki te Toi. Ka whakaaturia tāna ake toi, ka whakaputa whakaaro hoki ki ngā mahi toi a ētahi atu.
E mārama ana te ākonga:
- He aha te mimititanga/etonga, te tōtātanga me te hekenga o te wai (arā hei ua, hei hukarere, hei aha atu), he aha hoki te wāhi ki tēnā, ki tēnā i te hurihanga wai.