Ngā Kai o te Raumati – Kūmara

Te Puna

Atua: Pani Tinaku.

Whakapapa

Te whakapapa o Pani Tinaku.

Pani Tinaku - Whakapapa (PDF, 36 KB)

Pūrākau

A Tūmatauenga rāua ko Rongomaraeroa

A Tūmatauenga rāua ko Rongomaraeroa (PDF, 37 KB)

Waiata

Pōpō

He mea tito nā Enoka Te Pakaru, Te Aitanga-a-Māhaki. 
http://hana.co.nz/online/ko-wai/ 

Hoki ake ki runga

He Atua! He Kōrero!

Pani Tinaku

Inā te huhua o ngā kōrero kei Te Ara mō Pani me ōna uri, te kūmara. Kei te reo Māori, kei te reo Pākehā hoki.

http://www.teara.govt.nz/mi/kūmara/page-1

• Ka mahi takirua ngā ākonga ki te kimi i ētahi meka e toru e pai ana ki a rātou mō te kūmara i te pae tukutuku kua tohua i runga nei. Ka kōrerotia ēnei meka e toru ki te akomanga.
• I runga i ēnei meka ka whakakaohia e rātou, ka waihanga te akomanga i tētahi kohinga kōrero tautohu mō Pani me te kūmara. He mea mahi mai pea tēnei hei kōnae oro, hei pukapuka meka rānei, me ōna anō whakaahua, ōna anō pārongo kua oti te whakaemi. 

Tūmatauenga rāua ko Rongomaraeroa

Ngā mea e hiahiatia ana

• Ētahi tauira o te paki nei, ‘A Tūmatauenga rāua ko Rongomaraeroa-raupapatia.pdf’, kua tapahia ki ōna anō wāhanga kōrero (kotahi te huinga wāhanga kōrero ki ia tokorua)
• Tētahi tauira o te paki ‘A Tūmatauenga rāua ko Rongomaraeroa.pdf’ 

A Tūmatauenga rāua ko Rongomaraeroa - Raupapatia (PDF, 30 KB)

A Tūmatauenga rāua ko Rongomaraeroa (PDF, 37 KB)

Ngā mahi

• Whakatakina te pūrākau A Tūmatauenga rāua ko Rongomaraeroa. Whakamāramatia atu he kōrero tēnei mō te orokohanga mai o tētahi mea kei te ao nei.
• Hei mahi tuatahi, pānuitia te paki ki ō ākonga. Matapakia tahitia te kōrero. Uia atu:

–   He aha te kaupapa o tēnei pūrākau?

–   E whakamāramatia mai ana te pūtakenga mai o te aha? (Hei tauira, te taiaha tuatahi; te kūmara; ngā karakia me ngā tikanga e pā ana ki te kūmara.)

• Ka mahi takirua ngā ākonga. Kei tēnā, kei tēnā takirua tētahi huinga o ngā kōrero o te pūrākau kua tapahia. Ko tā rāua, he tuitui anō i ngā kōrero, i runga i te raupapa tika. Ka hohoko tā rāua pānui i ngā kōrero.
• Ka pānui ā-waha ia tokorua i te kōrero kua oti i a rāua te tuitui – ka hohoko anō tēnei mahi. 
• Whakarōpūtia te akomanga, he tokorima ki ia rōpū. Hoatu ki ia rōpū tētahi wāhanga o te pūrākau. Ka mahi tahi te rōpū ki te hanga whakaari mō tērā wāhanga o te kōrero. Māu e tohu te roa o te wā ki tēnei mahi. Kia oti, ka tū mai tēnā me tēnā rōpū, me te whai i te raupapa tika, ki te mahi i tā rātou whakaari.

Hoki ake ki runga

Pōpō 

He rauemi mā te kaiako a Ko Wai ka āta wherawhera i ētahi mōteatea rongonui e whā o te ao Māori. Ko Pōpō! tētahi, nā Enoka Te Pakaru.

Kua mahia te oriori nei hei rauemi ataata-oro, hei tuku māu ki ō ākonga. He mea whakarite ngā kōrero tautoko i runga anō i ngā taumata.

Anei te hononga

http://hana.co.nz/online/ko-wai/ 

Ako ā-Kākā

Ka ako ā-kākā ngā ākonga i ngā whiti tuatahi e toru o Pōpō!

Maie te Tupua

Ako ā-Kākā

Ka ākona te karakia Maie te Tupua. Ka pai te tuku i tēnei karakia i te wā e whakatōkia ana, e hauhakea ana he kai, ā, hei karakia whakamoemiti whānui ki ngā atua. Ka tākina anō hei tauparapara, hei tīmata, hei whakakapi anō i ngā hui.

Iti noa ana, he pito mata 

Ka pai noa iho te kūmara ririki hei kōpura, he tinaku, e tipu ake ai te maha atu o te kūmara hei whakatō ā te tau e heke mai nei. E kōrero ana te whakataukī nei mō te hua o te āta penapena i tētahi mea iti ināianei, e nui ai te hua ā tōna wā.

• Tonoa ngā ākonga kia tuhi kauhau poto (kia kaua e nui ake i te 500 kupu) mō tēnei kaupapa, te āta penapena i tētahi mea, te āta whakapau kaha rānei ki tētahi mea, i runga i te tūmanako ka puta he hua o te pērā ā tōna wā. Tērā pea:

–   he moni ka penapenatia

–   he mahi whakapakari tinana, hei tauira, ko te kori tinana i ia ata i runga i te whai kia uru koe ki tētahi kapa hākinakina pai ki a koe

–   te ako i tētahi mea hou

–   te āta whakahoahoa ki tētahi.

• Kī atu ki ngā ākonga me kuhu atu e rātou te whakataukī nei ki ā rātou kauhau. Ina oti, ka tūtū mai tēnā me tēnā ki te kauhau i tāna kua tuhi – ki te katoa o te akomanga, ki tētahi rōpū rānei. 

Ētahi Whakaaro Taha Aromatawai

E āhei ana te ākonga:

• Te kawe rangahau i te ipurangi, te matapaki me te mahi tahi ki ētahi atu ki te hanga kōrero tautohu mō Pani me te kūmara.
• Te kite i te take i titoa ai e te Māori (otirā, e ngā tāngata katoa o te ao) he pūrākau whakamārama, mā roto i tana whāwhā i te pūrākau A Tūmatauenga rāua ko Rongomaraeroa.
• Te tukurua i te kōrero o Tūmatauenga rāua ko Rongomaraeroa ki āna ake kupu.
• Te mahi tahi ki ētahi atu ki te whakaari i tētahi wāhanga o te pūrākau mō Tū rāua ko Rongo.
• Te taki i te karakia kua tohua, me te tuku i te karakia i ōna wā anō e tika ana.
• Te kauhau mō tēnei mea, te ‘pito mata’, e pai mai ai, e whakaae mai ai te hunga whakarongo ki tāna e kī ana.
• Te whakamahi i te whakataukī hei wāhi i tētahi matapakinga, hei whakaū i tētahi whakaaro, hei whakarāpopoto, hei whakatepe rānei i te kōrero.

Te Tipu ki te Wai

Ka whakatipuria he kūmara ki te akomanga, me te tirotiro i te kaha o te tipu, o te toro. Whakamātauria ētahi wai whakatipu rerekē, kia kitea ai mehemea ka rerekē te tere me te āhua o te tipu ina rerekē te wai.  

Toroa te pae tukutuku a Kaipara Kūmara:

https://www.kumara.co.nz/general-1-1

Hoki ake ki runga

Ngā mea e hiahiatia ana

• He kūmara (kia 1 ki ia ākonga)
• He ipu kōataata
  
   (kia 1 ki ia ākonga)
• He kapeniho
• He wai, he wai mirumiru, he waitai/wai totetote, he waireka mirumiru (hei tauira, he coke, he fanta) 

Ngā mahi

• Ka mahi takiwhā ngā ākonga. Werohia atu kia whā ngā kapeniho, huri katoa i te kūmara, kia toro whakawaho ai tētahi pito o tenā, o tēnā.
• Whakanōhia te kūmara kia uru atu tōna pito whakararo ki roto i te ipu. Mā te taunga o ngā kapeniho toro whakawaho ki te niao o te ipu e kore ai e uru te katoa o te kūmara ki te ipu.
• Mā ia rōpū e whakamātau ngā momo wai e whā. Whakakīia ngā ipu kia āhua haurua te kī i te wai (te wai māori, te wai mirumiru, te waitai/wai totetote, te waireka mirumiru). Me mātua noho atu tētahi 1.5-2 cm o te kūmara ki roto i te wai.
• Whakatūria ki te pae o te matapihi. Me whakahou haere ngā wai i ōna wā anō, kia noho tonu ai te pito whakararo o te kūmara ki te wai.
• Tuhia tā koutou e kite ana ki te tūtohi:

–  Inea te kaha o te toro/tipu haere

–  Tuhia he whakaahua o te tipu, whakaahuatia rānei ki te kāmera

–  Tuhia he kōrero mō te āhua o te kūmara

–  Tuhia he kōrero mō te wāhi i tū ai te kūmara (hei tauira, ko te pae matapihi, āe rānei i kaha whitikina e te rā, i marumaru rānei, i pēhea kē rānei).

• I ia wiki, ka tuku pūrongo ā-waha ngā rōpū ki te akomanga hei whakaatu i tā rātou e kite ana i ā rātou mahi whakatipu kūmara.
• Ko tētahi atu taurangi e taea ana te whakamātau (atu i te āhua o te wai), ko te kaha o te mārama, o te aho. Āe rānei me whai māramatanga tēnei mea te tipu, e ora ai, e tipu ai ia? Whakanōhia ētahi kūmara ki ētahi wāhi pōuri kerekere, mārama-kore, ka tuhi ai i ngā āhuatanga ka pā. 

Kupu whakamārama

Ko tētahi atu taurangi e taea ana te whakamātau (atu i te āhua o te wai), ko te kaha o te mārama, o te aho. Āe rānei me whai māramatanga tēnei mea te tipu, e ora ai, e tipu ai ia? Whakanōhia ētahi kūmara ki ētahi wāhi pōuri kerekere, mārama-kore, ka tuhi ai i ngā āhuatanga ka pā.

Roroi

Koia pea tēnei, ko te purini taketake ake a te Māori! He pai ake ina mahia ki te kūmara hou, ki te kūmara kātahi tonu ka hauhakea.

I tēnei tohutao, ka tāpiria he huka. Engari mehemea e tino reka ana ō kūmara, hei aha pea te huka – kāore hoki ngā tūpuna i tāpiri atu i te huka! 

Ngā mea e hiahiatia ana

• Kia 3 ngā kūmara rahi
• ¼ kapu huka (ina hiahiatia)
• He pata, he hinu rānei (hei pani i te tou o te paepae)
• He māripi koi
• He kuoro
• He paepae tunu iti 

Ngā mahi

• Whakawerahia te umu kia 180 ˚C te paemahana.
• Pania te paepae tunu ki te hinu.
• Horoia ngā kūmara.
• Kuorotia ētahi kūmara e 2 – ka kīia te kūmara kua kuorotia he roroi. 
• Purua atu te roroi ki te paepae tunu.
• Ruiruia ki te huka (ki te pīrangitia he huka).
• Āta tapahia te kūmara tuatoru. Kia angiangi tonu ngā tapahanga. Horahia tēnei ki runga ake o te roroi. Mā konei e āhua mākū tonu ai te roroi.
• Kia āhua 1 hāora e tunua ana, engari me tirotiro e pēhea ana te āhua i muri i te 45 meneti.
• Hei kīnaki, ko te waiūtepe, ko te huarākau, ko te aihikirīmi, ko te kirīmi noa iho rānei. Tapahia, ka kai ai. He reka anō ina mātao. 

Kupu Whakamārama

He tohutao kūmara anō kei tēnei pukapuka:
Te Kūmara – kātahi nā te kai reka! (tātai pukapuka 11024). 

Ētahi Whakaaro Taha Aromatawai

E āhei ana te ākonga:

• Te whakahaere i te whakamātautau whakatipu kūmara, te tirotiro i te tipu i te takanga o ētahi wiki, te tuhi kōrero mō tāna e kite ana, me te tuku pūrongo i te mutunga mō ngā hua i puta ake.  
• Te taka, te tunu me te hora i te kai Māori nei, i te roroi.

^{[1] Māori Agriculture, Best. E.
http://nzetc.victoria.ac.nz/tm/scholarly/tei-BesAgri-t1-body-d4-d11.html} 

Hoki ake ki runga