Kapa Haka

Te Puna

Atua: Tānerore.

Whakapapa  

Tānerore - Whakapapa (PDF, 39 KB)

Pūrākau

Hine Takurua rāua ko Hine Raumati

He mea tuhi nā Hana Pōmare, he mea whakamāori nā Hēni Jacob.

I tāia ki te hautaka Hine Raumati 1, whārangi 4–7, (2015, tātai pukapuka 711252). 

Nā Tamanuiterā rāua ko tētahi o ana wāhine, a Hine Raumati, ka puta ki waho ko Tānerore. Ko te kārohirohi o te hau takiwā i ngā rangi wera, ko ia a Tānerore e haka ana ki tōna whaea. Waihoki, ko te ārohirohi, ko te aroarowhaki o ngā ringaringa i roto i ngā haka me ērā atu mahi kapa haka, koia e waitohu ana i te haka a Tānerore. 

Waiata

Te Whānau a Tamanuiterā

Nā Hana Pōmare ngā kupu, nā Iain Gordon rāua ko Aaron Tokona ngā puoro.

Tonoa he kape o te rauemi Te Ao Hurihuri, (2001, tātai pukapuka 10343). Kei te kete rauemi tētahi kōpae ko ngā waiata o runga, e pā ana ki te orokohanga mai o te ao tukupū. Ko Te Whānau a Tamanuiterā te waiata tuawhitu..

Te Whānau a Tamanuiterā (SoundCloud)

Te Whānau a Tamanuiterā: Wai Ora –  https://www.youtube.com/watch?v=Dgkom690Mpw 

Hoki ake ki runga

He Atua! He Kōrero!

Hine Takurua rāua ko Hine Raumati

Hine Takurua rāua ko Hine Raumati (PDF, 23 MB)

Ngā mea e hiahiatia ana

• Ētahi tauira o te pukapuka Hine Raumati 1 (2015, tātai pukapuka 711252)
• Tiritiria atu, whakamāramatia atu ēnei kupu, ēnei kīwaha ki te akomanga. (Tirohia te Kupu Taka kei muri o te pukapuka Hine Raumati 1.) 

Ngā mahi

–   Uriuri

–   Ākau

–   Kōhine

–   Whāwhai

–   Au

–   Hōtoke

–   Ngaki

–   Matomato

–   Uta

–   Tai

–   Waihoki

–   e rua, e rua

–   ko te painga atu tēnā

–   wehe ana i te rekareka

–   me te aha 

• Pānuitia atu te kōrero Hine Takurua rāua ko Hine Raumati ki te akomanga.
• Ka mahi takirua ngā ākonga ki te tukurua i te pūrākau, i runga noa i tā te taringa i kapo ai i te wā e pānuitia ana.
• Me whiwhi ia ākonga i tētahi tauira o te pukapuka Hine Raumati 1. Ka mahi takirua rāua ki te pānui ā-waha i ngā kōrero – kia hohoko tā rāua pānui. Kia tika anō te rere o te kōrero, te piki, te heke o te reo, me ērā atu āhuatanga o te pānui ā-waha.
• Ka waihanga ngā ākonga i tētahi tūtohi whakapapa mō ngā kiripuaki o te pūrākau. 

Hine Takurua rāua ko Hine Raumati – he whakaari

Ka mahi tahi te katoa o te akomanga ki te huri i a Hine Takurua rāua ko Hine Raumati hei whakaari. Ka mahia hoki he whakaari mō Tānerore – hei tāpiritanga, hei tuaruatanga!

Ngā kiripuaki:

–   Kaikawe kōrero

–   Tamanuiterā

–   Tangaroa

–   Hine Takurua

–   Hine Raumati

–   Tānerore

• Wehea ngā ākonga kia ono ngā rōpū. Whakamāramatia atu, kotahi hāora noa iho kei a rātou ki te whakarite i te whakaari. Nō reira, kia tere tonu te mahi i ēnei mahi katoa:    

–   Te tuhi i ngā kupu kōrero – ngā kōrero mā te kaikawe kōrero me ngā kiripuaki  

–   Te taha tohutohu – i ngā nekehanga, i ngā kāpeka, me ngā whakapaipai mō te atamira

–   Ngā kākahu (ki te hiahia rātou ki te whai whakaaro ki ngā kākahu)

–   Ngā tūranga i roto i te whakaari.

• Me whakarite pea he pūrere tohu wā kia tangi hei tohu āhea mutu ai te aro ki tētahi mahi, ka tahuri kē ki tētahi atu. Hei tauira, kia 20 meneti pea mō te tuhi i ngā kōrero; kia 15 meneti mō ngā kākahu, ngā taonga tautoko, ngā whakapaipai; kia 20 meneti mō te taha tohutohu me ngā whakapaipai i te atamira; kia 5 meneti mō te parakatihi!
• Kia pau te hāora, karangahia ngā rōpū kia haere ake ki te atamira, ka mahi ai i ā rātou whakaari. 

Te Whānau a Tamanuiterā

Whakarongo ki Te Whānau a Tamanuiterā – tā Wai rānei, tā Ebb rānei koinei anō te ingoa o te waiata.

Te Whānau a Tamanuiterā (SoundCloud)

• Ka mahi takirua ngā ākonga. Ka auau te whakarongo ki te waiata, me te tuhi i ōna kupu. Whakamahia te papakupu Tirohia! Kimihia! te tauira tuihono rānei o He Pātaka Kupu, ki te kimi i te tikanga o ngā kupu kāore e mōhiotia ana.
• Ka tuku pūrongo ia tokorua ki te akomanga, ka whakawhiti kōrero e mārama ake ai rātou ki te tikanga o te waiata.
• Ka kōwhiria e ia tokorua tētahi whiti o te waiata, me te whiriwhiri i ētahi mahi ā-ringa, he mahi poi rānei, he nekeneke rānei mō te tītī tōrea, mō te tīrākau rānei, hei kawe i ngā kōrero o taua whiti. Ka whakaaturia ā rāua nekeneke ā-ringa ki te nuinga atu o te akomanga. 

Te Haka a Tānerore

Ako ā-Kākā

• Ka ako ā-kākā ngā ākonga i te karakia Te Haka a Tānerore.

Hoki ake ki runga

Ngā Mahi Toi Kōpura (Impressionist) 

Whakatakina atu tēnei tāera mahi toi ki ngā ākonga, te toi kōpura (Impressionism). He mea tino nui ki ngā ringatoi kōpura te whakaata i te rere tahi o te aho, te tae me te wai.  

Ko Claude Monet tētahi ringatoi kōpura tino rongonui. Kūkarahia te “Impressionist art”, a “Claude Monet” rānei, ka whakaatu ai i ētahi o ngā mahi a tēnei tangata ki ngā ākonga.  

Ngā mea e hiahiatia ana

• He peita kiriaku – ko ētahi momo whero/kōwhai, ko ētahi momo kahurangi/kākāriki, me te mā
• He paraihe peita he porotaka te pane huruhuru
• He pepa toi mā, he A3 te rahi
• He penerākau
• He rūri
• He rapa
• He papa whakaranu peita (ka pai noa iho te taupoki kirihou aihikirīmi)

Ngā mahi

• Ka tirohia e te akomanga ētahi whakaahua ā-kāmera me ētahi whakaahua peita kōpura o te aranga me te tōnga o te rā i runga ake o te moana.
• Whakamāramatia atu, ko tā rātou mahi, he peita i tētahi mahi toi kōpura, me te whai anō i tētahi tino tikanga peita kōpura e kīia ana ko te “dab” (māu pea e whakatauira atu me aha te ringa, te paraihe e oti ai he “dab”).

Me kī atu anō, kāore a Monet i whakamahi i te pango. Ko tāna kē hei tohu i te pōuri, ko te waiporoporo, ko ngā kikorangi uriuri, ko te whakanoho tahi rānei i ētahi tae tauaro hei whakaatu i te ātārangi, i te wāhi pōuri rānei.

• I mua i te tahuri ki te peita, ka whakaranua e ngā ākonga ā rātou tae – kia maha ngā tae, kia paku rerekē hoki tētahi i tētahi.
• Ka tuhia e te ākonga he tūāpae ki waenganui o tana pepa, ki te rūri me te penerākau. Ka tāpiria atu te rā, tētahi atu puna aho rānei. E pai noa ana tana tirotiro i ngā whakaahua ā-kāmera, ā-peita o te uranga o te rā hei ārahi i a ia.
• Ka peita tonu te ākonga i tāna whakaahua, me te whakamahi anō i te “dab” hei hoatu i te peita ki te pepa, tae atu ki ngā tae pai hei whakaatu i te mārama me te marumaru. 

Te Whakaaro Nui, te Manako Nui ki te Toi  

Ka whakaatu ia ākonga i tāna mahi toi, ka whakaputa whakaaro hoki ki ngā mahi toi a ana hoa. 

Kupu whakamārama

• Me whakarite pea he haere ki te hopu whakaahua hei āwhina i ngā ākonga i roto i tā rātou mahi peita. 
• Whakatenatenahia ngā ākonga kia whakapapa haere i ngā tae, tētahi i runga ake i tētahi, ā, kia kapi hoki te katoa o te pepa i te peita. 

I te rā e hana nei, ka herena e au ki te tenga o tōku korokoro.

E āhua mea ana te whakataukī nei, kia whiti te rā, titia ki te whatumanawa, kia kore ai e wareware. E mea ana me maumahara te tangata ki ngā mea ātaahua, ki ngā wā o te pai. Ā, ina tau mai te raruraru, te pōkaikaha, te pōuri, tētahi atu āhuatanga kino, ko tō mauamahara ki taua mea pai hei hiki i tō wairua. E mea ana anō hoki he mea nui kia āta whakanuia te pai.   

He Rangitaki Whakamihi

• Whakaritea he rangitaki mā te akomanga, e whakairia ai e ia ākonga i ia rā he kōrero mō tētahi mea pai i tau ki a ia e tika ana kia whakamihia e ia, ā, he aha te take e tika ana kia whakamihia.
• Ka hopukina rānei he kiriata poto i ia rā (kia 15–20 hēkena te roa) hei whakaata i ēnei whakaaro. Kia eke te wiki, te marama rānei, ka tuituia, ka whakapaipaitia ngā kiriata nei, ka whakaputaina hei pakipūmeka poto. Tērā pea ka tāpiria atu he kupu, he puoro, he whakaahua tū, he aha atu hei whakanikoniko. Ko tōna otinga atu pea, he taiopenga mō te whakamihi i ngā painga ka tau ki te tangata. 

Ētahi Whakaaro Taha Aromatawai

E āhei ana te ākonga:

• Te mahi tahi ki ētahi atu ki te tuhi, ki te whakatū i tētahi whakaari mō Tānerore me tana whānau.
• Te pānui i te pūrākau o Hine Takurua rāua ko Hine Raumati me te mahi kia tika te rere o te kōrero, te piki, te heke o te reo, me ērā atu āhuatanga o te pānui ā-waha.
• Te whakaatu ā-waha i tana rangahautanga i tētahi waiata mō Te Whānau a Tamanuiterā; te mahi tahi ki ētahi atu ki te tito nekehanga, ki te whakaatu anō i aua nekehanga ki ōna hoa.
• Te peita i tētahi mahi toi kōpura, te whakaatu i tēnei mahi toi ki ōna hoa, me te whakaputa whakaaro ki ngā mahi toi a ētahi atu.
• Te whai wāhi ki tētahi Rangitaki Whakamihi.

Kapa Haka

Hoki ake ki runga

Te Atamira Whakaatu Kākahu Hou

Me wehe pea kia toru ngā wāhanga o te mahi nei – ko te hoahoa, te waihanga me te whakaatu. 

Wāhanga 1 – Ngā Kākahu Kapa Haka

• Ka whakawhiti kōrero te akomanga ki te whakautu i te pātai he aha i noho ai ko ngā kākahu tētahi āhuatanga nui o ngā mahi kapa haka. 
• Mātakihia ētahi kiriata o Te Matatini, ngā whakataetae ā-motu rānei mō ngā kura tuarua, a Mana Kuratahi rānei, ka āta tirotiro i ngā kākahu.
• Whakaemia he kohinga kākahu kapa haka hei whakaatu i roto i te akomanga (kākahu tāne, kākahu wahine – nō te ao tawhito, nō te ao hou anō). Me kohinga whakaahua noa iho rānei o ēnei hanga.
• Whakaaturia atu ētahi tauira o te kākahu kapa haka. Āta tirohia ngā papanga i whakamahia, he pēhea te āhua me te hanga.  
• Whakaritea he kaikōrero, māna e kōrero te huarahi ka whāia hei whakarite, hei waihanga kākahu mō te kapa haka.
• Tonoa ngā ākonga kia whakapuaki mai i tā rātou kua mōhio kē mō te wāhi ki ngā kākahu kapa haka, me ngā take e whakaaetia whānuitia ana he mea nui ngā kākahu i roto i ngā mahi kapa haka. Tukua he pātai hei matapaki ā-rōpū mā rātou. Mō muri whakahokia ai ngā kōrero ka ara ake i ngā rōpū ki te akomanga noho tōpū:

–   He pēhea te āhua o ngā kākahu kapa haka o ngā rā o mua? 

–   He pēhea te āhua o te waihanga? He mea waihanga ki te aha?

–   He pēhea ngā kākahu o ēnei rā?

–   Ka pēhea ōu whakaaro ki a koe anō ina kuhu koe i ngā kākahu kapa haka? He aha ngā kare ā-roto ka toko ake?

–   He aha i noho ai ko ngā kākahu tētahi āhuatanga nui o ngā mahi kapa haka?

–   He aha te pūtakenga mai o ngā ture, o ngā tikanga mō te wāhi ki ngā kākahu kapa haka? 

–   He aha ētahi o aua ture/tikanga?

–   He aha ētahi o ngā ture/tikanga o tōu nā kapa haka mō te wāhi ki ngā kākahu?

–   He aha tā ngā kākahu kapahaka hei whakaū i te tuakiri, hei whakaatu ko wai mā koutou, nō hea koutou?

• Ko te tikanga, hei te mutunga o ēnei whiriwhiringa, kua āta whakaaro ngā ākonga ki ētahi kākahu kapa haka mō rātou, kua tīmata hoki pea ki te tuhi hoahoa māmā mō ētahi kākahu kapa haka.
• He tauira, he whakaahua ā-kāmera rānei o ētahi kākahu kapa haka hei whakaatu ki te akomanga
• Ētahi momo tēpa: he cellotape, he duct tape, he packing tape
• He pūtēpara, he tēpara anō kei roto
• He pū kāpia, he kariri kāpia hei kuhu atu
• He kāpia PVA
• He korakora, he kōritorito, he pātene, he aha atu
• He kohinga taonga hangarua, pēnei i te moheni, i te nūpepa, i te kirihou, i te pēke kirihou, i te papanga, i te kākahu tawhito.
• He kohinga mea nō te taiao, pēnei i te anga moana, i te hurumanu, i te harakeke, i te peka rākau iti, i te rau
• He peita, he paraihe, he ngira, he wūru, he miro

Wāhanga 2 – He Whakataetae Kapa Haka

Ngā mea e hiahiatia ana 

Te Whakataetae

• Whakamāramatia atu tēnei horopaki ki tō akomanga:

Kua ngaro ngā kākahu kapa haka o te kura. E rua rā noa iho kei te toe, ka tū te kōnohete. Ko tā koutou mahi, he āta whakarite, he hoahoa, he waihanga kākahu hou mō te kōnohete. Ko ngā rawa hei waihanga i ngā kākahu nei, ko ngā mea hangarua kua kohia, me ngā mea ka kitea i te taiao (arā, he pepa, he nūpepa, he papanga, he kirihou, he anga, he hurumanu, he harakeke, he aha atu). E rua ngā kākahu kia waihangatia – tētahi mō ngā tama, tētahi mō ngā kōtiro. Mō ngā kōtiro, me waihanga he pari, he piupiu/maro, he tīpare. Mō ngā tama, me waihanga he piupiu/rāpaki/maro, he hīeke, he tīpare.

Me kākahu e tika ana mō ēnei rā, otirā, me mātua noho mai anō ki te kākahu ētahi tauira/waitohu/tae Māori tūturu.

• Ka whakarōpūtia ngā ākonga – tokowhā ki ia rōpū. Ka whakaratohia ki ngā rauemi me ngā rawa e pai ai tā rātou whakarite, tā rātou hoahoa i tētahi kākahu kapa haka mō ēnei rā. Mā ētahi rōpū ngā kākahu mō ngā tama, mā ētahi ngā kākahu mō ngā kōtiro.
• Kia oti te taha hoahoa me te tautohu i ngā rawa ka whakamahia, ka tahuri ngā ākonga ki te waihanga i te kākahu. Me āta tohu pea te roa mō te waihanga – ā, tērā pea me whakarite wā ako anō kia tutuki ai. 

Wāhanga 3 – Te Whakaaturanga

• Ka kawea e ngā ākonga tā rātou kua mahi mai ki te atamira whakaatu kākahu hou.
• Mā nga ākonga anō e arotake ō rātou kākahu, me te titiro ki ngā mahi whakamahere, te taha hoahoa, me te waihanga: 

–   He aha ngā whakaaro i whaihua? 

–   He aha ngā mea me whakapai ake? 

–   He aha ngā mea ka whakarerekētia ki te kawea ake anō te mahi?    

–   Ko te mea i oti mai, i rite ki tērā i tuhia ki te mahere? 

–   He aha ngā mea i whakarerekētia mai i te mahere/hoahoa i a koutou i tahuri ki te waihanga, kia tika ai te kākahu?

• Kohia nga hoahoa me ngā arotakenga a ngā rōpū, e pai ai tō whiriwhiri, tō ine i tō rātou mārama ki te tukanga hoahoa (kaua e wareware, me noho mai he tauira/waitohu Māori tūturu) me te āhei o ngā ākonga ki te whakarerekē, ki te whakapai ake i ngā hoahoa. 

Ētahi Whakaaro Taha Aromatawai

E āhei ana te ākonga:

• Te tautohu i ngā rawa i whakamahia hei waihanga i ngā kākahu kapa haka i ngā rā o mua.
• Te whakaputa whakaaro mō te ara hoahoa, waihanga kākahu kapa haka i whāia i ngā rā o mua.
• Te tautohu i ngā rawa/papanga whakamahia ai hei hanga i ngā kākahu kapa haka o ēnei rā.
• Te whakaputa whakaaro mō te ara hoahoa, waihanga i ngā kākahu kapa haka o ēnei rā.
• Te mahi tahi ki te whakamahere, ki te hoahoa kākahu kapa haka ki ngā mea hangarua me ngā mea ka kitea i te taiao.
• Te whakamahi taiura, waitohu, tae nō te ao māori tūturu i roto i te hoahoanga me te hanganga o te kākahu hou; te arotake i te tukanga whakamahere, hoahoa, waihanga.

Te Aromatawai i te Rōpū

• Ka oti he kākahu kapa haka te hoahoa, me ōna wāhanga e toru i tohua kia mahia mai.
• He pai ngā hoahoa – he auaha, he mea āta whakaaro, āta wānanga hoki.
• E kitea ana ngā tauira/waitohu/ tae Māori tūturu i roto i te hoahoanga.
• Ka oti mai he mahere waihanga, tae atu ki ngā mahi hei kawe mā tēnā me tēnā, e oti ai te kākahu.
• E taea ana e ngā ākonga te arotake tā rātou tukanga whakamahere, hoahoa, waihanga. 

Hoki ake ki runga