Ngā Kai o te Raumati – Kānga

Te Puna

Atua: Rongomātāne.

Hurakan (Mayan). 

Whakapapa

Te whakapapa o Rongomātāne.

Rongomātāne Whakapapa (PDF, 49 KB)

Pūrākau

Ngā Kōhine e Toru

Nā Te Rā Pōmare i tuhi, nā Hēni Jacob i whakamāori.

Te Whakatipu Kānga, 2013 (tātai pukapuka 710880) tīkina rānei te taupānga, te PDF rānei i:

http://hana.co.nz/online/te-whakatipu-kanga 

Waiata

He Rourou Mā Koutou

Tīkina te waiata me ngā kupu i: 

http://tereomaori.tki.org.nz/Reo-Maori-resources/Hei-Waiata 

Hoki ake ki runga

He Atua! He Kōrero! 

He Kupu Rongomau

Rongomātāne
Āio
Aroha
Hua o te ora 

Ngā mea e hiahiatia ana

He tauira o He Kupu Rongomau 1 me He Kupu Rongomau 2 kua tāngia ki te kāri, ā, kua tapahia ki ngā huinga 

He Kupu Rongomau 1 (PDF, 12 MB)

He Kupu Rongomau 2 (PDF, 4 MB)

Ngā mahi

• Tākarohia he kēmu kāri whakapakari i te maumahara. Ka hurihia e tētahi ākonga kia rua ngā kāri. Ka puritia ngā mea e hiahiatia ana hei hanga i tētahi huinga kāri e 4, he rerekē ia kāri. Ko te ākonga tuatahi ka riro i a ia ngā momo kāri rerekē e whā, ko ia te toa.
• I ia wā ka hurihia e te kaitākaro tētahi kāri, ko te kupu i runga, me whakamahi i roto i tētahi rerenga kōrero. Hei tīrewa pea mō te mahi nei, tuhia ētahi kupu ārahi, ētahi horopaki rānei ki te papa hei tiki atu mā rātou ina hanga rātou i ngā rerenga kōrero.

He Manawa, he Aroha

Hangaia he kāri whakaatu i ‘ngā tau o te manawa’ hei hoatu ki tētahi i te Rā Whakanui i te Aroha, i te Rā Whakanui i ngā Whaea, i tētahi huritau rānei. 

http://www.hellowonderful.co/post/MAKE-STRING-HEART-YARN-CARDS

Ngā mea e hiahiatia ana

• He wūru muramura
• He kāri mātotoru kua tapahia kia pai ki a koe te rahi. Me pōkai a waenganui. Ka noho mai te manawa ki mua, ā, he wāhi kei roto hei tuhi māu i ētahi kupu ki roto.
• He ngira pai he tuitui ki te wūru
• He penerākau, he rapa, he kutikuti
• He tauira o tētahi manawa
• He rārangi kupu mō ngā kare ā-roto me ngā whakaaro e hāngai ana ki te kaupapa, hei kapo noa atu mā ngā ākonga 

Ngā mahi

• Tāia te tauira o te manawa ki te taha whakaroto o te uhi o te kāri.
• Ki te ngira, werohia he kōhao huri katoa i te hua o te manawa.
• Kuhuna atu te wūru ki te ngira. Tāponatia te pito roa o te wūru.
• Mai i muri, kuhuna atu te ngira ki tētahi o ngā kōhao, kia puta ai ki mua. Kia rite tonu te kuhukuhu haere i te ngira me te wūru ki ngā kōhao, ki muri, ki mua, mai i tētahi taha ki tētahi, kia kapi ai te manawa i te wūru.
• Ina kapi, kuhuna anō te ngira ki muri (ki te tapa whakaroto o te uhi). Herea kia mau, ka tapahi ai.
• Kātahi ka tuhi kōrero te ākonga e hāngai ana ki te tangata māna te kāri, me te kaupapa i mahia ai te kāri. Ka whakamahia pea ko ngā kupu kei te rārangi kupu. Hei te mutunga, ka pānui atu ia ākonga i āna kupu ki te akomanga. 

Hoki ake ki runga

He Rourou mā Koutou

Ko te rourou, he paepae tūturu nā te Māori mō te kai, he mea raranga ki te harakeke. Whakamahia ai hei hora i te kai kua tunua ki te aroaro o te manuhiri. E noho tonu ana te rourou hei tohu nō te manaaki, nō te tuku i ngā kai ka āta whakatipuria, ka mau rānei i te ringa mahi kai, ka tipu rānei i tētahi kaupeka noa o te tau. 

Ākona te Waiata

• Kuhuna atu tō koutou wāhi/kura ki te wāhi kei reira te kupu “Pōneke”. I ōna wā anō ka kuhuna atu te kupu “iwi” ki te wāhi kei reira te kupu “manuhiri”.
• Whakamahia te whakatakoto, “Nō … nei mātou”, engari kuhuna atu te ingoa o tō koutou kura/tāone.
• Kawea he akoranga ko ngā kupu “koutou”, “mātou”, me “rātou” te arotahinga.

Kawea ake he mahi korikori e tukuna ai e koe ētahi tohutohu hei whakatutuki mā ngā rōpū ākonga. Hei tauira:

–   Kei te aha mātou/koutou/rātou?

–   Kei te … mātou/koutou/rātou.  

–   Kei a wai te pīrori?

–   Kei a mātou/koutou/rātou.

Nau mai e Rongo

Ako ā-Kākā

Ka ako ā-kākā ngā ākonga i te karakia, me te hiki i ia rangi kia mau pai ai. He karakia pai tēnei hei tīmata ake i ngā mahi o te rā. I te tīmatanga, me kawe e te akomanga noho tōpū. Ā tōna wā, ka tū takitahi tēnā me tēnā ki te kawe.   

Nāu te rourou, nāku te rourou, ka ora ai te iwi

He whakataukī anō tēnei mō te rourou. Ka pai hei whakaū i ngā whakaaro mō tēnei mea te manaakitanga, me te wāhi nui ki te tohatoha, ki te hoatu kai, aha atu rānei hei hāpai i te mana o te katoa – o te kaituku tonu, me te tangata/hunga ko rātou ka whiwhi.

• Matapakia tahitia, ākona tahitia te whakataukī nei.  
• Ina tū ngā ākonga ki te mihimihi, whakatenatenahia rātou kia tāpiri atu i te whakataukī nei (tētahi atu whakataukī rānei) hei whakakapinga. Me tuhi pea rātou i te whakataukī ki tētahi kāri, kia rahi tonu te hanga o ngā kupu. Mō muri tahuri ai ki te hoatu whakaahua hei whakapaipai i ngā kupu.  

He Mahi ko te Rourou te Arotahinga 

• 
  Ka hangaia e te ākonga tāna ake rourou kai (tērā pea he rourou ka mahia ki te pereti pepa). Ka kuhuna atu hoki he ‘kai’ ki roto (tērā pea he kai tūturu, he whakaahua rānei o te kai ka tapahia mai i te kāri, he tauira rānei o te huarākau, o te huawhenua ka mahia ki te uku.

https://www.youtube.com/watch?v=ZhAqPwx97jo&feature=youtu.be

• Ka mahi takirua ngā ākonga ki te whakahua ake i te whakataukī. Tērā pea me whakawhānui atu ngā kōrero kia rere ai te ‘nāku’, te ‘nāu’ me te ‘nāna’. Ā, ko ēnei kupu hei hoa mō aua kupu e toru: ‘tēnei’, ‘tēnā’ me te ‘tērā’. Inā koa:
  “Nāku tēnei rourou.”
  “Nāu tēnā rourou”
  “Nāna tērā rourou.” 

Ētahi Whakaaro Taha Aromatawai

E āhei ana te ākonga:

• Te taki i te karakia i ia wā e kai tahi ai te kura.
• Te hīkina te waiata He Rourou mā Koutou.
• Te whakamahi i ēnei rerenga e toru e whai ake nei, i te wā e pupuri ana rātou i ā rātou rourou kai.
  “Nāku tēnei rourou.”
  “Nāu tēnā rourou”
  “Nāna tērā rourou.”  

Hoki ake ki runga