Te Kete Ipurangi Navigation:

Te Kete Ipurangi
Communities
Schools

Te Kete Ipurangi user options:


Kāinga whakaterenga

Tirohia mā te reo: Māori | Ingarihi

Kapa Haka

Te Puna

Atua: Hineteiwaiwa

Hineteiwaiwa

Whakapapa  

Te whakapapa o Hineteiwaiwa

Hineteiwaiwa Whakapapa (PDF, 38 KB)

Pūrākau

A Hineteiwaiwa

http://hana.co.nz/hina/ 

Waiata

Whiti te marama

Nā Hirini Melbourne i tito. Ko Lisa Tomlins te kaiwaiata.

Whiti te Marama (SoundCloud)

"Whiti te marama i te pō

Tīaho iho mai koe

Hei karu mō te mata o te pō

Tō ana te rā ki te moe e

Tīaho iho mai koe

Hei karu mō te mata o te pō

Ki te kore koe te karu o te pō

Pōuri ana taku ara e

Hoki ana ahau ki te moe e

Tīaho iho mai koe

Hei karu mō te mata o te pō

Whitiwhiti ana e te marama i te pō"

Karakia

Tērā a Marama

Nā Nuki Tākao i tito.  

"Tērā a Marama ka mahuta i te pae
Te whakatāhuna i te ngaru
Te whakaāio i te whenua
A kōhiti
A whanake
A rākaunui
A tohi
Taiahoahotia tōku ara i te pō!"

Hoki ake ki runga

He Atua! He Kōrero! 

Ngā Āhua o te Marama

Tirohia tēnei pae tukutuku, ko The Moon te ingoa:
http://www.primaryhomeworkhelp.co.uk/moon/phases.html

Inā kē te huhua o ngā meka e pā ana ki te marama, e hāngai ana ki tēnei taumata. 

He aha te tikanga o te kōrero, ‘ngā āhua o te marama’?

Ko ngā āhua o te marama, koia te wāhanga o te marama e kitea atu ana i a Papatūānuku. Ā, ko te wāhanga e kitea atu ana, ko tērā e tae atu ana te aho o Tamanuiterā ki a ia, e ai anō ki tā tātou titiro atu. Ka rerekē tēnei i ia rā. 

He aha i ‘tīaho’ ai tētahi wāhanga o te marama, kāore tētahi atu wāhanga i tīaho?

Ko tā te marama, he whakaata i te aho o te rā. Ko te mata o te marama e tata ake ana ki te rā, e anganui ana ki te rā, ko ia te mata ka tīaho katoa. Ko te mata kei tua, kei tērā taha, kei te pōuri kē. 

He aha i rerekē haere ai te āhua o te marama ki te titiro atu?

Kei te āhua tonu o te tūnga o te marama, ina whakaritea ki te tūnga o te rā me Papatūānuku. Kia amio haere te marama i a Papatūānuku, ka rerekē te koki o tā tātou tirohanga atu ki te mata tīaho o te marama – ka tītaha te tirohanga atu i ētahi wā, ka āhua anganui atu i ētahi anō wā. Nō konei, ko ngā āhua o te marama.   

Ko wai ngā ingoa o ngā āhua o te marama?

Ka tīmata ngā āhua o te marama i te kōhiti – ko ia te mea whāiti katoa te āhua. Ka nui haere, ka nui haere, kātahi ka iti haere anō – ka 29 ½ rā e pēnei ana. Koia tēnei, ko te hurihanga kotahi o te marama.

Kei te Maramataka i te pukapuka iti mō Matariki, i whakaputaina e Te Taura Whiri, ētahi o ngā ingoa o ngā pō o te marama.

http://www.tetaurawhiri.govt.nz/assets/LanguageResources/MatarikiBooklet.pdf 

Kei tēnei pae Ipurangi ētahi whakaahua o ngā āhua matua e kitea ana i te rangi pō i te tuakoi tonga o te ao.

http://rasnz.org.nz/in-the-sky/lunar-phases 

New = Kōhiti
Waxing Crescent = Pewa Whanake
First Quarter = Hauwhā Tuatahi
Waxing Gibbous = Kōpuku Whanake
Full = Kua Hua
Waning Gibbous = Kōpuku Tohi
Last Quarter = Hauwhā Whakamutunga
Waning Crescent = Pewa Tohi  

Hoki ake ki runga

He Aha i Pēnei ai te Āhua o te Marama?

Whakatauiratia atu ngā āhua matua o te marama ki ō ākonga. Me whakaingoa anō rātou i ngā āhua matua e kite ana rātou.

Anei tētahi kiriata i te YouTube e whakaatu ana i tēnei ngohe.
https://www.youtube.com/watch?v=wz01pTvuMa0 

Kupu whakamārama

Kia mataara – e whakaaturia ana ngā āhua o te marama i te tuakoi raki kē o te ao. Me huri tākaraka kē āu nā ākonga. 

Ngā mea e hiahiatia ana

  • He rama e tino kaha ana tōna aho
  • He pōro styrofoam
  • He penerākau
  • Ka porohita te tūtū mai o ngā ākonga i tētahi rūma nui. Whakatūria he tūrama e kitea atu ana tōna pūrama (arā, kua tangohia te ārai) ki waenganui o te porohita. Me mahi kia pōuri tonu te rūma – mā reira e mārama ake ai te kite atu e aha ana, e ahatia ana hoki te marama.
  • Hoatu ki ia ākonga he penerākau, he pōro styrofoam kua mau ki tētahi pito o te huarākau. Ka toro whakaroto te ringa e pupuri ana i te penerākau. Kātahi ka āta takahuri tākaraka te ākonga. (I konei, ko te upoko o te tamaiti a Papatūānuku, ko te pōro te marama, ā, ko te tūrama a Tamanuiterā.)
  • I a ia ka huri, ka tau te ātārangi o tōna upoko ki te pōro, ka kitea ngā āhua o te marama.  

Ngā mahi

  • Ka porohita te tūtū mai o ngā ākonga i tētahi rūma nui. Whakatūria he tūrama e kitea atu ana tōna pūrama (arā, kua tangohia te ārai) ki waenganui o te porohita. Me mahi kia pōuri tonu te rūma – mā reira e mārama ake ai te kite atu e aha ana, e ahatia ana hoki te marama.
  • Hoatu ki ia ākonga he penerākau, he pōro styrofoam kua mau ki tētahi pito o te huarākau. Ka toro whakaroto te ringa e pupuri ana i te penerākau. Kātahi ka āta takahuri tākaraka te ākonga. (I konei, ko te upoko o te tamaiti a Papatūānuku, ko te pōro te marama, ā, ko te tūrama a Tamanuiterā.) 
  • I a ia ka huri, ka tau te ātārangi o tōna upoko ki te pōro, ka kitea ngā āhua o te marama.    

He Papa Whakaatu i ngā Āhua o te Marama

Mahia he ‘Papa hei Whakaatu i ngā Āhua o te Marama’. Anei ngā tohutohu: http://www.scienceteachingjunkie.com/2013/03/clearest-way-to-teach-moon-phasesever.html

A Hineteiwaiwa

Hineteiwaiwa Uhi

Whāia te paki i te pae tukutuku – kua whakamahia te Flash hei kawe i tēnei kōrero – whakaaturia ki te rorohiko me te pūrere tuku raraunga, ki te papamā pāhekoheko, ki te rorohiko, ki te rorohiko kawekawe rānei.
http://hana.co.nz/hina/

  • Whakatakina atu te kōrero A Hineteiwaiwa, me te tuhi i ētahi pātai arotahi e toru ki te papa tuhituhi hei whakaaro ake mā ngā ākonga i te wā e pānuitia ana te pūrākau. Anei ētahi e taea ana: 

–   He aha a Tinirau i tapahi mai ai i te kiko i te tinana o Tutunui?

–   I aha a Kae ki a Tutunui? / I ahatia a Tutunui e Kae?

–   He aha te mahi a Hineteiwaiwa me tana tira wāhine e kitea ai a Kae i te wā o te hākari? 

  • Haere ki www.hana.co.nz/hina, ka mātaki i te paki A Hineteiwaiwa. Ki te hiahia kite koe i ngā kōrero, pāwhiria te kupu ‘tuhinga’. E taea ana hoki te tono te pukapuka e rite ana, i Down the Back of the Chair. Ka pai te pukapuka mō te pānui ngātahi me te pānui motuhake (tātai pukapuka 700124).
  • Tonoa ngā ākonga kia whakaingoa i ngā kiripuaki matua o te kōrero. 
  • Matapakia te wāhi ki tēnā, ki tēnā kiripuaki i roto i te raupapa o ngā āhuatanga i pā.
  • Tonoa ngā ākonga kia tautohu he aha te akoranga nui o te paki ki a tātou, ā, me pēhea te whakahāngai ki ā tātou mahi i ēnei rā.
  • He Whakaari: Wehea ngā ākonga ki ōna anō rōpū iti, ka whakarite ai i tētahi wāhanga o te paki hei whakaari mai mā tēnā, mā tēnā. Ka tū mai ngā rōpū ki te tuku i ā rātou whakaari ki te akomanga, i runga i te raupapa tika, me te whakamahi anō i ā rātou ake kupu.

Whiti te Marama

Whiti te Marama Whakaahua 2

Koia tēnei, ko tētahi o ngā tino waiata o te ao Māori! He mea tito, he mea waiata hoki e Hirini Melbourne. Whakaakona atu ki ō ākonga. Kia kaha anō te hiki i te waiata i ngā wā katoa e taea ana, e tika ana.

Tuhia he rārangi o ngā tino kupu o te waiata me te karakia:

Whiti
Marama

Tīaho
Karu
Mata
Pōuri
Ara
Tērā
Mahuta
Pae
Whakatāhuna

He ‘Tekitiwhi’ Kupu

Ngā mea e hiahiatia ana

  • He tapahanga pepa roroa hei mahi ‘tīpare kupu’
  • He puka ‘kohi tīwhiri’, he wāhi e wātea ana hei tuhi atu i tētahi kupu taurite, i tētahi kupu tauaro, i te tikanga o te kupu, me tētahi wāhi anō hei tuhi i te kupu tonu e rapua ana (whakamahia tēnei tauira rānei)

He Tekitiwhi Kupu 2 (PDF, 20 KB)

Ngā mahi

  • Tuhia he kupu hou ki ia tapahanga pepa, ka tēpara i tētahi pito ki tētahi hei mahi mai i tētahi tīpare. 
  • Whakamaua atu he tīpare ki te māhunga o tēnā ākonga, o tēnā. Kia kaua rawa te ākonga e kite i te kupu kei tōna māhunga e mau ana.
  • Ka huri haere ngā ākonga i te akomanga me te tuku haere ki ērā atu ākonga i ngā pātai kei tana puka kohi tīwhiri. Hei tauira, “E Pare, he aha tētahi kupu e taurite ana ki tāku nei kupu?”
  • Ka tuhia e taua ākonga te whakautu a Pare ki tana puka kohi tīwhiri. Kātahi ka whiua e Pare he pātai hei whakautu māna.
  • Ka huri haere, ka ui i tētahi atu ākonga.
  • Ka pēnei tonu te haere kia mau rā anō ki te puka he whakautu ki ngā pātai katoa. Hei reira ka noho ki te wānanga he aha te kupu kei tōna rae.   

Hoki ake ki runga

Tērā a Marama

Tērā a Marama

Whakaakona ia rārangi o te karakia, Tērā a Marama, ko ngā kōhatu paki hei āwhina kia mau haere ngā kupu. Mehemea e tata ana koutou ki tētahi awa, ki tātahi rānei, kawea ō ākonga ki te tiki kōhatu mā rātou. Ko ngā mea papatahi, āhua porotaka nei ngā mea tino pai. Kia 8 ngā kōhatu ki tēnā, ki tēnā ākonga. 

Ngā mea e hiahiatia ana

  • Kia 8 ngā kōhatu papatahi, āhua porotaka nei, mā ia ākonga
  • He pene tuhi pūmau (kaua te pene whītau noa), kia maha ngā tae, he peita kiriaku rānei me ētahi paraihe peita iti. 

Ngā mahi 

  • Ka noho porohita mai ngā ākonga, ko ngā kōhatu e 8 me ngā pene karakara pūmau (ngā peita me ngā paraihe rānei), kei mua i tēnā, i tēnā.
  • Māu e taki te rārangi tuatahi o te karakia, “Tērā a Marama ka mahuta i te pae”. Ka tākina ngātahitia taua rārangi kia mau rawa i a rātou.
  • Whakamāramatia atu te tikanga o te kōrero. Tonoa rātou kia tuhi i tētahi mea ki te kōhatu tuatahi e whakaata ana i taua kōrero. Tērā pea he waitohu, he whakaahua rānei, he kupu noa iho rānei. 
  • Kaua e tere haukotia te mahi – tukuna a ngāi pōturi mā kia whakaoti i tā rātou mahi.
  • Whāia tēnei ritenga mō ia rārangi o te karakia kia oti katoa ngā kōhatu paki e 8 te mahi mai.
  • Kātahi ka tākina te karakia e te katoa o te akomanga, ko ngā kōhatu hei āwhina i ngā ākonga ki te taki tika i ngā kupu. I ia rangi, inoihia tētahi ākonga māna e ārahi te karakia, ko ana kōhatu tonu hei āwhina i a ia. 

Me he Ōturu ngā karu

E kōrero ana te whakataukī nei mō ngā whatu nui, pīataata, o tētahi wahine ātaahua. E whakaritea ana hoki ōna whatu ki te marama kua hua, kua porohita te āhua i te rangi pō – ko Ōturu hoki te ingoa o taua pō.
http://www.tetaurawhiri.govt.nz/assets/LanguageResources/MatarikiBooklet.pdf

Me he Ōturu ngā Karu

Tirohia te Maramataka nei, ka ako ai i ēnei ingoa mō ngā pō e 30 o te marama, e ai ki ō tātou tūpuna. Ehara i te mea koinei anake ngā ingoa o ēnei pō. Kei He Pātaka Kupu ētahi atu ingoa, ā, kei tēnā iwi, kei tēnā iwi pea ētahi atu anō. Heoi anō, e ai ki tēnei maramataka, ko Ōturu te pō 15 o te marama, kei mua tonu tēnei i te marama hua. E taea ana pea ngā ingoa o ngā pō o te marama te whakaako hei rotarota, hei tākaro ā-ringa rānei.

Ētahi Whakaaro Taha Aromatawai

E āhei ana te ākonga:

  • Te mahi tahi a te akomanga ki te kimi he aha te kupu kei te rae o tēnā, o tēnā, mā te whakamahi i ngā kupu tauaro, ngā kupu taurite, ngā whakamārama i ngā tikanga, me te horopaki.
  • Te whakautu tika i ētahi pātai aroā e toru neke atu rānei mō te pūrākau nei, A Hineteiwaiwa.
  • Te mahi tahi ki te whakaari i tētahi wāhanga o te pūrākau nei, A Hineteiwaiwa.
  • Te taki i te karakia Tērā a Marama, ko ngā kōhatu paki hei āwhina i a ia.
  • Te whai wāhi ki tētahi uiuinga ā-akomanga, ko ngā meka mō te marama te kaupapa.
  • Te taki ngā ingoa o ngā pō e 30 o tētahi maramataka Māori.
  • Te mahi i tētahi pukapuka e taea ana te pōkai, ko ngā āhua matua/pō o te marama te kaupapa. 

Kapa Haka

Kapa Haka Pūkana (PDF, 83 KB)

Ko te taki haere i ngā kōrero mō tētahi tū a tētahi kapa haka ki te atamira te kaupapa. 

Ngā mea e hiahiatia ana

  • He huinga akomanga o te tuhinga mā ngā ākonga, Kapa Haka – 1 ki ia ākonga (tonoa i Down the Back of the Chair, tātai pukapuka 700122)
  • He tauira o Mahere Taki Kōrero PDF

Mahere Taki Kōrero (PDF, 40 KB)

Ngā mahi

  • Whakatakina atu te kōrero Kapa Haka ki ngā ākonga.
  • Tonoa ngā ākonga kia kōrero i ō rātou ake wheako mō ngā mahi kapa haka ki te akomanga. Hei tauira:

–   ngā hui kapa haka nui kua whai wāhi atu rātou

–   ngā whakawai kapa haka

–   ngā kākahu kapa haka

–   ngā tūranga i roto i te kapa

–   ngā waiata tonu, ngā haka tonu; ngā momo waiata, haka rānei

–   ngā wāhanga, mahi ā-ringa, aha atu rānei e tino pārekareka ana ki a rātou

–   ngā mahi whakapakari tinana, aha atu rānei ka kawea i te taha.

  • Whiua ētahi pātai hei whakaraaara kōrero, pēnei i tēnei:

–   Ko wai mā ētahi kapa haka e mōhio ana koe? 

–   He aha ētahi tāngata i tino pīrangi ai ki te whai wāhi ki ngā momo rōpū nei, ki ngā kapa haka? 

–   He aha ngā tūranga, ngā kawenga, ngā haepapa o tēnā, o tēnā i roto i ō rātou kapa haka.

–   He aha ngā painga o ngā mahi kapa haka ki tō tātou kura, ki te hapori hoki?

  • Tonoa ngā ākonga kia whakamahere, kia tuhi kōrero hoki e whakaahua ana i te mahi kapa haka whakamutunga kua whai wāhi atu, kua mātaki atu rānei rātou.
  • Aratakina rātou ki te tukanga tuhi kōrero e taki ana i ētahi āhuatanga. Ko te tāruatanga matua 1 me te 2 hei hāpai i tēnei mahi.
  1. Te Kaupapa – Ko te kaupapa o te kōrero taki, he whakaatu haere i te raupapa o ngā mahi i mahia, o ngā āhuatanga i pā.
  2. Te Hanga – Whakaahuatia te horopaki. Whakaaturia ko wai mā te kapa, nō nahea i tū ai, ki hea, he aha anō te kaupapa. Hei tauira: “I te Paraire, i whai wāhi au ki te taiopenga Kapa Haka i te Whare Tapere o te tāone nei.”  
  3. Ētahi Atu Āhuatanga o te Kōrero Taki – Ka tuhia ngā kōrero taki ki te reo e tika ana mō te wā kua hipa (hei tauira, ko te ‘i/ka (kupu mahi) …’, ā, me ‘tautahi’, me ‘tautoru’ rānei te aronga (arā, ka whakamahia ngā kupu pēnei i te ‘ahau’, i te ‘ia’ rānei). Kia kaha te whakamahi i te reo e tika ana hei tūhono whakaaro, hei whakaraupapa, hei tauira: i te tuatahi; kātahi ka; whai i muri ake; nō muri rawa mai ka.
  4. Ka tuhi, ka whakaahua hoki te ākonga i ngā āhuatanga i pā, me te whakamahi anō i ngā kupu tūhono.
  5. Tērā tonu pea he kōrero anō ka tāpiria hei whakakapi, hei tauira: “Rere ana te ihi i a au i taku wehenga mai i te taiopenga.”
  • Ka tāia e te ākonga tana kōrero taki hei whakauru ki te whakaaturanga a te akomanga mō tēnei kaupapa. 

Ētahi Whakaaro Taha Aromatawai

E āhei ana te ākonga:

  • Te whakaputa i ōna wheako whaiaro ki te akomanga, me te whakaatu hoki he aha i noho taonga ai te mahi kapa haka ki a ia, ki ētahi atu rānei.
  • Te whakamahi ngā tīmatanga kōrero maha hei taki i ana kōrero, ā, ka whakakapia ki tētahi kōrero whakarāpopoto, whakatepe rānei e hāngai ana ki te kaupapa.
  • Te tukanga whakamahere, tuhi kōrero, whakatikatika, whakaputa kōrero mō te tū a tētahi kapa haka ki te atamira.  

Hoki ake ki runga



Footer: