Te Huarere o te Raumati
Te Puna
Atua: Tamanuiterā.
Whakapapa
The whakapapa of Tamanuiterā (PDF, 35 KB)
Pūrākau
Hine Takurua rāua ko Hine Raumati
Nā Hana Pōmare i tuhi, nā Hēni Jacob i whakamāori.
Kei te hautaka Hine Raumati 1 tēnei kōrero, kei ngā whārangi 4–7, (2015, tātai pukapuka 711252).
Waiata and Karakia
Tākiri ko te Ata
He mea tito nā Sean Ogden.
Kei te hautaka Hine Raumati 1 anō tēnei karakia, whārangi 2–3 (2015, tātai pukapuka 711252).
Kua hurihia anō hei waiata e tētahi rōpū waiata, ko Tauira te ingoa, ā, e hokona ana i te Toa iTunes.
Whakataukī
Ka tō he rā, ka rere he rā.
He Atua! He Kōrero!
Te Whakapapa o Tamanuiterā
Ako ā-Kākā
Ka ako ā-kākā ngā ākonga i te whakapapa māmā o Tamanuiterā.
Ka moe a Ranginui i a Papatūānuku.
Ka puta ko Urutengangana.
Ka moe a Urutengangana i a Hineteāhuru.
Ka puta ko Tamanuiterā.
Hangaia he Kaui
- Ka hangaia he kaui ki ētahi rākau iti me te huruhuru, hei tohu i te whakapapa o Tamanuiterā. Ko te kaui nei hei taonga whakamahara i te whatu, i te ringa, e tika ai te whakaputa a te waha i te whakapapa.
- Mahia he kaui, ka whakatauira atu me pēhea te whakamahi hei tautoko i te takinga o te whakapapa. Me kōrero anō ki ngā ākonga mō te whakamahi a ngā tūpuna i te rākau whakapapa, koirā anō tāna mahi, hei āwhina i te kaikōrero ki te taki tika i te whakapapa me te kore e mahue o tētahi ingoa.
Ngā mea e hiahiatia ana
- Kia 2 ngā rākau, e 20 cm te roa o tētahi, 15 cm te roa o te tuarua – he tāwhaowhao pea, he peka rānei, he kōrari, he pamupū kē rānei
- Ētahi hurumanu kei te takiwā o te 5–10 cm te roa – kia 5 ki ia ākonga
- He tuaina, he wūru, he aho hī ika rānei
- He kutikuti
- He pene whītau
Ngā mahi
- Kutia kia 4 ngā tuaina, kia 10 cm te roa o te katoa. Herea atu tētahi pito o tēnā, o tēnā ki te tuaka o tētahi hurumanu.
- Kutia mai he tuaina anō kia āhua 20 cm te roa. Herea atu tēnei ki te hurumanu whakamutunga.
- Whakatakotoria ngā rākau me ngā hurumanu ki te tēpu.
- Ki te pene whītau, tohua ki ngā rākau ngā wāhi e whakamaua atu ai tēnā me tēnā hurumanu, me tērā atu o ngā rākau.
- Herea ngā hurumanu me ngā rākau kia hono tahi.
- Ka tākina e te ākonga te whakapapa o Tamanuiterā, ko tana kaui hei ārahi i a ia.
Hine Takurua rāua ko Hine Raumati
Ngā mea e hiahiatia ana
Te kōrero o Hine Takurua rāua ko Hine Raumati (kei te hautaka Hine Raumati 1 tēnei kōrero –tātai pukapuka 711252)
- Ētahi kāri iti
- He pene
Ngā mahi
- Pānuitia atu te pūrākau o Hine Takurua rāua ko Hine Raumati ki ō ākonga.
- Mā tēnā, mā tēnā ākonga e tukurua tētahi wāhanga o te paki e maumahara ana ia. I a ia e taki ana i taua kōrero, ko tāu, he tuhi pikitia māmā ki te kāri o tāna e kōrero ana, hei whakamahara i a ia ki āna kōrero. Tuhia tōna ingoa ki muri o te kāri, ka whakahoki atu ai i te kāri ki a ia.
- Pānuitia anō te pūrākau, me te tono i ngā ākonga kia āta whakarongo pīkari mai. Ina tae anō ki te wāhi kei tētahi ākonga te kōrero me te whakaahua e rite ana, me whakatū e ia tōna ringa.
- Kia tū te ringa o tētahi, tonoa ia kia tū ā-tinana mai ki tētahi ‘rārangi paki’. Ka tae ki te mutunga o te kōrero, te tikanga kua tūtū katoa mai ngā ākonga ki te rārangi paki, me te tika anō o te raupapa o ngā kōrero.
- Pānuitia anō te pūrākau, kia maumahara ai rātou kei hea ake rātou i te raupapa o te rārangi paki.
- Waiho mā te rārangi paki e taki te kōrero. Tērā pea ka mahue ētahi kōrero, engari e pai ana, te tikanga ka mau i a rātou te nuinga o ngā āhuatanga ka pā.
- Mehemea he nui ake i te tamaiti kotahi e taki ana i tētahi wāhanga o te kōrero, kei te pai, ka tū tahi rāua/rātou ki te rārangi paki. He pai anō tēnei mahi hei tīmatanga kōrero mō ngā wāhanga o tēnei mea, te kōrero paki. .
Tākiri ko te Ata
Ako ā-Kākā
- Ka ako ā-kaka ngā ākonga i Tākiri ko te Ata, ā, ka tākina e te katoa o te akomanga i ia ata.
- Ākona te waiata Tākiri ko te Ata, ka waiata ai i ngā ata.
- Āta tirohia tēnei tauira whakatakoto i te kōrero kei te karakia nei:
– tākiri ko te ata
– korihi ko te manu
- Ka mahi takirua ngā ākonga ki te pānui ā-waha i ngā kupu e whai ake nei, me te hono i te kupu i te taha mauī ki tōna hoa tika i te taha matau. Ki te raru kōrua, e hoki ki te tirotiro i ngā kupu o te karakia.
| Tākiri | Ao |
| Kōrihi | Rā |
| Hihi | Manu |
| Huri | Ata |
- Ina tūhonoa ngā kupu, pānuitia ā-waha ngā rerenga. Hei tauira, “Tākiri ko te ata.”
Ka tō he rā, ka rere he rā
- Mātakihia a ‘Māui me te Rā’. https://www.youtube.com/watch?v=wgLWdCrgR7w
- Kōrerotia tēnei mea te ao me te pō. He aha ā tātou kupu hei kōrero mō te ao me te pō? Anei ētahi, me tētahi hoahoa hei whakaatu i te tikanga o tēnā, o tēnā: Ao, Pō, Ata, Rānui, Ahiahi, Ahiahi Pō, Waenganuipō, Ata Pō
He Whakaahua Pakitara Rahi ko te Ao me te Pō te Kaupapa
- Kōrerotia ēnei wā o te ao me te pō, me ngā mahi mahia ai i aua wā.
- Ka kōwhiria e te ākonga tētahi wā, ka tā pikitia, ka tuhi kōrero anō mō āna mahi i taua wā.
- Ka mahi takirua, ā-rōpū iti, ā-akomanga rānei, ka whakaatu i ā rātou whakaahua me te kōrero anō mō ngā mahi ka mahia i aua wā.
- Hangaia he whakaahua rahi mō te pakitara, ko te rā, ko te marama ngā hanga matua i runga. Whakapiria atu ngā mahi a ngā ākonga hei whakakapi haere i te whakaahua.
Ētahi Whakaaro Taha Aromatawai
E āhei ana te ākonga:
- te taki i te whakapapa o Tamanuiterā, ko te kaui hei arataki i a ia.
- Te tū ki te rārangi paki, ka taki ā-akomanga i te pūrākau o Hine Takurua rāua ko Hine Raumati.
- Te taki i te karakia Tākiri ko te Ata.
- Te tū ā-akomanga ki te waiata i Tākiri ko te Ata.
- Te mōhio ki ētahi kupu mō ngā wehenga o te ao me te pō, me te whakaahua i ētahi mahi kawea ai i aua wā.
Tamanuiterā
E whakaatu ana ēnei mahi e whai ake nei i te pūngao whakahirahira o Tamanuiterā. I mua i ia mahi, kimihia ngā mea e mōhio kē ana ō ākonga mō te pūngao o te rā me ōna pānga ki te ao, ā, ki a ngāi tātou.
Pūtaiao Pani Ārai Rā
- Ka matapakia e te akomanga tēnei mea, te noho haumaru i ngā hihi o te rā. Whiua he pātai pēnei hei whiriwhiri mā rātou:
– He aha te take me mau pani ārai rā te tangata?
– Mō āhea pania ai ō tātou tinana ki te pani ārai rā?
– He aha te mahi a te pani ārai rā?
Ko tēnei whakamātau pūtaiao māmā hei whakaatu he aha tā te pani ārai rā – arā, he ārai atu i ngā hihi katikati o te rā, kia kore ai e tīkākātia te kiri.
Ngā mea e hiahiatia ana
- He pepa pango mō te hanga whare
- He penehinu mā, he tioka mā rānei
- He wairehu ārai rā
- Tāia he rārangi ki waenganui o te pepa, mai i runga ki raro. Ki tētahi taha, tuhia ngā kupu “he pāni ārai rā”; ki tērā atu taha, tuhia tēnei “kāore he pani ārai rā”.
- Tukuna te wairehu ārai rā ki te kapu o te ringa.
- Pēhia atu te kapu o te ringa ki te taha o te pepa kei reira ngā kupu “he pani ārai rā”.
- Kawea te pepa ka waho, ka tuku ai kia āta whitikina e te rā mō te 3–4 hāora.
- Ka māwhe haere te pepa i te kai mai a Tamanuiterā. Engari ko ngā wāhi i pēhia atu ai ngā ringa whai pani ārai rā, ka mau tonu te pango.
- Ka mahi takirua ngā ākonga ki te matapaki i ngā kitenga o tēnei o whakamātau, me te aro anō ki ēnei pātai e whai ake nei. Ina mutu te kōrerorero, ka whakahoki kōrero ki te katoa o te akomanga.
Ngā mahi
– He aha tā kōrua i kite ai i tēnā taha, i tēnā taha o te pepa?
– He aha i pērā ai, ki ō kōrua whakaaro?
– He aha ngā kōrero ka hua ake i tēnei whakamātau mō te pani ārai rā, te kiri me te rā?
Te “Tunu” Reihana
Ngā mea ka hiahiatia
- He karepe
- He tāora pepa
- He pereti
- Ngā hihi o te rā
- He penerākau
- He tauira o te tūtohi whakaatu i ngā kitenga (Te Tunu Raihana PDF)
- He kāmera (ina hiahiatia)
Ngā mahi
- Whakatakotoria ngā karepe ki te pepa tāora, ko te pepa tāora kei tētahi pereti e hora ana. Waiho ki tētahi pae matapihi e kaha whitikina ana e te rā.
- Me āta tirotiro ngā karepe i ia rā, ka tuhi ai i tāu e kite ana ki te tūtohi kitenga. Tērā pea ka tāia he whakaahua, ka whakaahuatia rānei ki te kāmera te āhua o ngā karepe i te takanga o te wā.
- Ka āhua rua wiki ngā karepe e huri haere ana hei reihana.
- Whakamahia te tūtohi hei whakaatu i ngā kitenga (TE TUNU RAIHANA.PDF).
Te Waihanga Matawā
Ngā mea e hiahiatia ana
- He pereti pepa
- He peita, he paraihe peita
- He penerākau
- He tauira o te matawā e taea ana te tā – http://pagingsupermom.com/wp-content/uploads/2015/05/Sundial-Clockface-Printable.pdf
- He hama, he nēra
- He kāpehu
Ngā mahi
- Tapahia mai te matawā, ka whakapiri ai ki te taha raro o te pereti ki te kāpia.
- Whakamahia te hama me te nēra ki te wero kōhao ki waenganui pū o te matawā.
- Kuhuna atu he penerākau ki te kōhao, ka kawe ai i te mea nei ki waho.
- Āta whakatakotoria te matawā kia anga pū te “12” ki te raki – mā konei e tika ai te whakaatu mai a te matawā nei i te tāima me te taka o ngā hāora i te rā.
- Tirohia te matawā i ōna wā anō o te rā. Tohua ngā tāima ki tētahi tūtohi. I muri tonu i te tuhi i te tāima, e hoki ki rō whare, ka titiro ki te matawā o te akomanga, me te tuhi i te tāima e tohua mai ana e tērā o ngā matawā.
He Aha ngā Mea ka Rewa i te Rā?
Ngā mea e hiahiatia ana
- He pūrere ka tangi hei tohu i te wā
- He paepae tunu māwhena
- Ētahi momo hanga huhua noa (ko ētahi ka rewa, ko ētahi kāore e rewa). Anei ētahi whakaaro:
– He moni uka / he kapa
– He kōhatu
– He tiakarete
– He penehinu
– He hopi
– He māpere
– He tīhi
– He pata
– He lego
– He parāoa
– He tapahanga āporo
– He kī
Ngā mahi
- Ka mahi takirua, ā-rōpū tokoiti rānei ngā ākonga. Ka whakakīia he paepae tunu māwhena ki ētahi hanga – kia kotahi te mea ki tēnā, ki tēnā rua o te paepae.
- Whakatakotoria te paepae ki tētahi wāhi e whitikina ana e te rā. Whakaritea te pūrere tohu wā kia tangi ina pau te 10 meneti. Hei te ekenga o taua 10 meneti, ka tirotiro ngā ākonga mehemea kua rerekē te āhua o ētahi o ngā mea kei te paepae e noho ana.
- I ia 10 meneti mō te kotahi hāora, ka tirohia te paepae, ka kimihia ngā rerekētanga.
Ētahi Whakaaro Taha Aromatawai
E āhei ana te ākonga:
- Te whakaatu i tāna i kite ai i te whakamātau pani ārai rā, i tētahi matapakinga ki ana hoa.
- Te whakakī i tētahi tūtohi whakaatu i ōna kitenga i te takanga o te wā (i te ngohe ‘mahi reihana’).
- Te hanga matawā. Ka hopukina hoki ki te kāmera te tāima i ōna wā anō o te rā.
- Te whakaatu ngā kitenga o te rōpū hei tūtohu, ka whakaaturia rānei ā-waha.
- Te whakarite i tētahi ‘Pō Whakaatu Māramatanga ki te Rā’, e whakaatu ai i tā rātou i mahi ai, i kite ai ki te whānau whānui o te kura.