Kapa Haka

Te Puna 

Atua: Tānerore. 

Whakapapa

The whakapapa of Tānerore (PDF, 38 KB)

Pūrākau

Hine Takurua rāua ko Hine Raumati

He mea tuhi nā Hana Pōmare, he mea whakamāori nā Hēni Jacob.

I tāia ki te hautaka Hine Raumati 1, whārangi 4–7, (2015, tātai pukapuka 711252). 

Nā Tamanuiterā rāua ko tētahi o ana wāhine, a Hine Raumati, ka puta ki waho ko Tānerore. Ko te kārohirohi o te hau takiwā i ngā rangi wera, ko ia a Tānerore e haka ana ki tōna whaea. Waihoki, ko te ārohirohi, ko te aroarowhaki o ngā ringaringa i roto i ngā haka me ērā atu mahi kapa haka, koia e waitohu ana i te haka a Tānerore.

Waiata

Te Whānau a Tamanuiterā

Nā Hana Pōmare ngā kupu, nā Iain Gordon rāua ko Aaron Tokona ngā puoro.

Tonoa he kape o te rauemi Te Ao Hurihuri (2001, tātai pukapuka 10343). Kei te kete rauemi tētahi kōpae ko ngā waiata o runga, e pā ana ki te orokohanga mai o te ao tukupū. Ko Te Whānau a Tamanuiterā te waiata tuawhitu.

Te Whānau a Tamanuiterā (SoundCloud)

Te Whānau a Tamanuiterā

Nā Wai, mai i te kohinga waiata Ora.
https://www.youtube.com/watch?v=Dgkom690Mpw 

He Atua! He Kōrero!

The whakapapa of Tānerore (PDF, 38 KB)

Ako ā-Kākā

Me ako ā-kākā ngā ākonga i te whakapapa o Tānerore. 

Ka moe a Ranginui i a Papatūānuku
Ka puta ko Urutengangana
Ka moe a Urutengangana i a Hine Te Āhuru
Ka puta ko Tamanuiterā
Ka moe a Tamanuiterā i a Hine Raumati
Ka puta ko Tānerore.

He Ārai Kanohi Atua

Ngā mea e hiahiatia ana

• Ētahi pereti pepa, kua tapahia he kōhao mō ngā whatu
• He rākau iti hei whakamau atu ki ngā pereti
• He tēpa ārai
• He peita, he kōrikoriko, he hurumanu, he wūru, he rau (hei whakapaipai)
• He paraire peita
• He kāpia 

Ngā mahi

• Wehea ngā ākonga ki ngā rōpū e whitu – he rōpū anō mō tēnā, mō tēnā atua ka whakahuatia ake i roto i te whakapapa.
• Ka peitahia, ka whakapaipaitia e ngā ākonga ētahi pereti pepa, hei whakaata i ō rātou atua.
• Whakapiria atu he rākau iti ki muri, hei kakau mō ngā ārai kanohi nei.
• Tākina te whakapapa. Mā tēnā, mā tēnā tamaiti e taki te wāhanga o te whakapapa e hāngai ana ki te atua kua tohua māna. Hei tauira:
  Tamaiti 1: ‘Ka moe a Ranginui’
  Tamaiti 2: ‘i a Papatūānuku’.
• Whakaritea ētahi whakaari poto.

Hine Takurua rāua ko Hine Raumati

Ngā mea e hiahiatia ana

• Hine Takurua rāua ko Hine Raumati i tāia ki te hautaka Hine Raumati 1, whārangi 4–7, (2015, tātai pukapuka 711252)

Ngā mahi

Tākina atu te kōrero o Hine Takurua rāua ko Hine Raumati ki ngā ākonga. Tonoa rātou kia āta whakarongo, kia pai ai tā rātou kawe tika i tētahi tākaro e pā ana ki te paki ina mutu te pānuitanga. 

Tākarohia te Kēmu ‘Pīroria, Tākina’   

He pai te kawe i te kēmu nei i muri i te pānui ngātahi, te pānui ka arahina, te pānui wehe motuhake, te pānui tahi rānei me tētahi atu. 

Ngā mea e hiahiatia ana

• He mataono tau
• Ētahi tauira o te Pīroria tākina PDF

Pīroria tākina (PDF, 2 MB)

Hoki ake ki runga

Ngā mahi

E pai ana kia kawea tahitia ngā mahi nei e te katoa o te akomanga, kia kawea rānei ki ngā rōpū iti, kia mahia takiruatia rānei. Ka tukua e tētahi ākonga te mataono tau kia pīrori, ka whakautu i te pātai kei te taha o te tau ka puta ake.

Te Haka a Tānerore

Ako ā-Kākā

Ka ako ā-kākā ngā ākonga i te karakia. Ina tū rātou ki te kawe i ngā mahi kapa haka, tae atu ki ngā whakawai kapa haka, ka tukuna e rātou ēnei karakia. 

Tānerore

Ngā mea e hiahiatia ana

• He pepa mā, he A3 te rahi
• He peita, he kōwhai, he whero, he mā ngā tae
• He paraihe peita
• Kōrero ki ngā ākonga mō te hononga o Tānerore ki a Tamanuiterā rāua ko Hine Raumati; mō tana tū hei atua o te haka; me te tohu kua tatū mai a Tānerore ki te whenua (te kārohirohi). 

Ngā mahi

• Whakaahuatia ngā ākonga (ki te kāmera) e tū ana i mua i tētahi tuarongo tuku aho, me te mea nei kei te haka. (Te tikanga ka pango ō rātou āhua, nā te noho mai o te aho i muri.)
• Tāia ki te pepa A3 (greyscale).
• Hei mahi toi mā rātou, ka peitahia huri katoa o tō rātou āhua pango, ki te kōwhai, te karaka, te whero, hei tohu i te kārohirohi o Tānerore i te raumati, e haka ana i mua i te aroaro o Hine Raumati.
• Kia oti katoa ngā mahi toi, kia maroke katoa, uia atu ēnei pātai, hei whakatipu i tō rātou whakaaro nui, i tō rātou manako nui ki te toi:

–   He aha te mahi pai katoa ki a koe i roto i tēnei ngohe?

–   He aha te mea pai katoa ki a koe o tāu nā whakaahua?

–   He aha tētahi mea kua mōhio koe ināianei, kāore koe i mōhio i mua? 

Te Mahi Haka

• Ka porohita te tūtū mai o ngā ākonga, ā, kotahi te ākonga kei waenganui o te porohita. Ko tā te mea e tū ana i waenganui, he whakaatu i tētahi mahi ka mahia i te haka – ko te takahi pea o te waewae, te papaki rānei i ngā kūhā, te hiki rānei o te/ngā ringa, te aha atu. Ko tā ērā atu ākonga, he whai i tāna mahi. Ka tukuruatia e te rōpū tāna mahi mō tētahi wā, kātahi ka oma atu ko tētahi atu ākonga ki waenganui, ka pā tōna ringa ki te ringa o te ākonga tuatahi, ā, ka hoki taua ākonga tuatahi ki te porohita. Ka haere ngā mahi a te ākonga tuarua mō tētahi wā, kātahi ka kuhu ko tētahi atu, ka kawe i āna mai i te haka hei whai mā te rōpū. Koinei te āhua o te mahi, ā, huri noa i te porohita.
• Hurihia ngā kupu o te karakia hei haka. Kia whā ngā rōpū. Hoatu ki ia rōpū ētahi rārangi kōrero mai i te karakia.
• Mā ia rōpū e whiriwhiri ētahi mahi pai mā te tinana hei kawe i aua kōrero i roto i te haka:

1. Nā Urutengangana
   Ko Tamanuiterā
2. Nā Tamanuiterā
   Ko Tānerore
3. E tū i te tū a Tānerore
   E haka i te haka a Tānerore
4. Kia ihi
   Kia wehi
   Kia wana e!

• Ka whakawai ia rōpū i ā rātou kupu me ngā mahi ā-tinana e rite ana. Ka huihui ngā rōpū ki te kawe tahi i te haka, ko tērā rōpū e hiki ana i tōna wāhanga o te haka, ko tērā e hiki ana i tōna. Kātahi ka whakaakona e ia rōpū tōna wāhanga ki ērā atu rōpū.
• Matapakia te pai o te hono tahi o ngā wāhanga e whā kua tuituia. Āe rānei me paku whakarerekē ētahi wāhi kia pai ake ai te noho tahi, te hono tahi? 

Kupu tāpiri

• Mā ētahi tuākana pea e ārahi te mahi a ia rōpū.
• Tērā pea ka mahi ngātahi ngā tama me ngā kōtiro. Tērā rānei ka mahi motuhake, ka huihui mai i te mutunga kia kitea ai ngā mahi rerekē a te ira tāne me te ira wahine. 

Hoki ake ki runga

E tū i te tū a Tānerore 

E tū i te tū a Tānerore, E haka i te haka a Tānerore.  

• Tukuruatia ngā kōrero mō Tānerore, ka whakamārama ai i te tikanga o te whakataukī.
• Whakaakona atu te whakataukī, hei pao mā ngā kōtiro, hei haka poto mā ngā tāne.
• Ina tū te akomanga ki te whakawai i ā rātou mahi kapa haka, me hiki anō e ngā tamariki te pao me te haka, kia māia ake ai rātou ki te kawe i ēnei mahi i mua i te tū ki ngā hui tūturu, ki reira kawe ai i ēnei mahi.
• Me tuku hoki te whakamārama, kāore i tua atu i te whakataukī nei hei whakamihi i ngā tamariki, i ngā rōpū, ki ngā whakaaro o te kaituku, kua eke ā rātou mahi a rēhia ki te tino taumata (hei tauira, i tētahi whakaaturanga kapa haka a te kura ki te whānau whānui o te kura). 

Ētahi Whakaaro Taha Aromatawai

E āhei ana te ākonga:

• Te waihanga, te whakatū i tētahi whakaari poto ko te whakapapa o Tānerore te kaupapa.
• Te taki i ētahi wāhanga o te pūrākau, mā te whai i te tākaro ‘Pīroria, Tākina’.
• Te kawe i te mahi whakaaro nui, manako nui ki te toi. (Hopukina ā rātou whakawhitinga kōrero.)
• Te mahi ki ētahi atu ki te tito i ētahi haka iti, kātahi ka mahi tahi te katoa o te akomanga ki te tuitui i ā rātou haka iti hei haka kotahi mā rātou.
• Te titoa he manawataki, he oro hoki mō tētahi waiata, ka āta hopu ai.
• Te tuku i te pao, i te haka rānei i ngā kaupapa, i ngā hui e tika ana.  

Kapa Haka

Tītī Tōrea 

• Whakamāramatia atu ngā tūwāhi ki ngā ākonga. Hei tauira: taha matau, taha mauī, mua, runga, raro.
• Whakaakona atu ngā tākaro pai hei whakapūmau i tō rātou mōhio ki ēnei tū kupu. Hei tauira:

• • Hei Tama, Tū Tama
  • E kī ana a Haimona
  • He whai kāpō i tētahi ara kua tohua, he nui ngā whakararu kua whakatūria ki taua ara. 

Te Hanga Tītī Tōrea

Ngā mea e hiahiatia ana

• 
  He rākau rango te hanga, e 2.5mm te whānui, he mea tapahi kia 30 cm te roa (kia 2 ki ia ākonga) – peitahia ki te peita kiriwai i mua i te haere o te akoranga
• He kutikuti
• He peita whero, he peita kōwhai
• He paraihe peita
• He pereti kirihou hei papa whakaranu tae
• He pene pango tuhi pūmau 

Ngā mahi

• Hoatu te peita whero me te kōwhai ki ngā ākonga hei whakapaipai mā rātou i ā rātou tītī tōrea (arā, ko ngā tae o Tamanuiterā).
• Me whakamātau e rātou ngā momo karaka e taea ana te mahi mai ki te whero me te kōwhai, mā te whakaranu i ngā peita e rua nei.
• Ka peitahia ngā tītī tōrea, ka waiho kia maroke.
• Whakaaturia atu te tītī tōrea ki ngā ākonga, me te whakamahi anō i ngā tūwāhi i whakamāramatia ake i te tīmatanga o te mahi nei. 

Kōhatu Paki

Ko te kōhatu paki, he kōhatu maheni, he papatahi, he whakaahua kei runga. Ko te whakaahua, he mea peita atu pea, he mea tuhi atu ki te pene tuhi pūmau, he pirituku, he pikitia rānei ka tapahia mai i te moheni, ka whakapiria atu.  

He maha ngā tū whakamahi i ngā kōhatu nei …

• Hei aronga mō te kōrero paki

Ka kōwhiri te ākonga i tētahi kōhatu mai i te kete. Ko te whakaahua o runga hei tīmatanga mō tētahi kōrero paki. Kia pau ana kōrero mō te kōhatu tuatahi, ka tīpakohia pea e ia he kōhatu tuarua, ka haere tonu tana kōrero, ko te whakaahua tuarua hei aronga mō te wāhanga tuarua o tana paki. Ka mahi ā-rōpū rānei, ka whai mai tētahi ākonga i tētahi. Kia kotahi te rerenga kōrero a te ākonga tuatahi mō tāna kōhatu, mā te ākonga tuarua e kōwhiri tētahi kōhatu māna, ka tāpiri atu i tāna rerenga, he kōhatu anō mā te ākonga tuatoru, he rerenga anō ka tāpiria e ia ki te paki i runga i te āhua o te kōhatu i tīpakohia e ia.

Kupu tāpiri

Tērā pea ka āta kōwhiria māriretia e ngā ākonga ngā kōhatu hei waihanga mā rātou i tā rātou paki.
Māu ētahi pātai ki ngā ākonga, hei āwhina i a rātou ki te tīmata, ki te kawe tonu rānei i tā rātou paki. 

• He tākaro auaha

• • Ki te poro waihanga
  • Ki te whare taretare
  • Ki ngā kararehe o te papa kararehe, o te pāmu; ki ngā manu o te wao
  • Ki ētahi kai kua horahia ki te tēpu i te kīhini/rūma kai. 

• Te wehewehe, te whakarōpū
  Wehewehea, whakarōpūtia ngā kōhatu, hei tauira, ki ngā atua, ngā tāngata, ngā kai, ngā kararehe, ngā waka.

Te Hanga Huinga Kōhatu Paki

Ngā mea e hiahiatia ana

• He kōhatu papatahi
• He peita, he paraihe peita
• He moheni, he papanga tuitui kākahu rānei
• He pene tuhi pūmau
• He kutikuti
• He Mod Podge, he kāpia rānei 

Ngā mahi

• Mahia he raupapa kōhatu paki ko ngā atua kua tirohia i tēnei kōwae ako te kaupapa. Koia ēnei: Ranginui, Papatūānuku, Urutengangana, Hineteāhuru, Tamanuiterā, Hine Raumati, Hine Takurua, Tānerore. Ka tāpiria pea ētahi atu kōhatu, ko te kapa haka te kaupapa.
• Kia maha pea ngā huinga kōhatu, ko te āhua o ngā whakapaipai ka rerekē.
• Whakamahia te Mod Podge mehemea he papanga, he pepa rānei e whakapiria atu ana ki te kōhatu hei whakapaipai. He pai anō te Mod Podge hei kiriwai mō ngā kōhatu ka whakapaipaingia ki te peita. 

Ētahi Whakaaro Taha Aromatawai

E āhei ana te ākonga:

• Te whakamahi i ngā kōhatu paki hei taki i ā rātou ake paki mō Tamanuiterā, mō tētahi atu atua rānei.
• Te tito waiata ko te whakapapa o Tānerore te kaupapa.
• Te kawe ake i ngā mahi tītī tōrea, me te whai haere i ngā tohutohu he tūmahi kei roto.

Hoki ake ki runga