Te Kete Ipurangi Navigation:

Te Kete Ipurangi
Communities
Schools

Te Kete Ipurangi user options:


Kāinga whakaterenga

Tirohia mā te reo: Māori | Ingarihi

Te reo ā-Waha, Tau 0–1

Kura: Nawton School
Kaiako: Lisa Hopa
Taumata: Tau 0–1

He akoranga reo ā-waha e whakawai ana i ngā kupu ‘mua’ me te ‘muri’ mā te pānui pukapuka me te mahi whakaari.

Hei matapakinga

Hei matapakinga

1. He aha ētahi rauemi i roto i tō akomanga e taea ai e koe te whakamahi i ngā akoranga maha?
2. Me pēhea te whakahaere i ō akoranga reo ā-waha kia kore e tino uaua rawa ki ētahi, kia
    kore hoki e tino māmā rawa ki ētahi anō?
3. He pēhea tō tūhonohono i te hōtaka pānui, te hōtaka tuhituhi me te hōtaka reo ā-waha kia
    rangona ai te hōhonutanga o tēnei mea te reo matatini?

Ngā tuhituhinga

[Uakaka - waiata]

[Kaiako]

He tino rerekē te taumata reo i te wā ka kuhu mai ki waenganui i a mātou. Ko ētahi o ngā tamariki ka ahu mai i te kōhanga reo, ko ētahi i ahu mai …. kāre he paku reo. Nō reira, he tino uaua mā te kaiako mehemea he tino rerekē te taumata o ngā tamariki.

[Kaiako ki ngā tamariki]

Mōrena tamariki mā.

Mōrena Whaea Lisa.

He pukapuka tāku hei pānuitanga mā tātou i tēnei ata. Nō reira, ko te ingoa o tēnei pukapuka ko te tapanga rānei, ko Te Taniwha me te Poraka.

[Kaiako I/V]

Ko te tino whāinga i tēnei ata, kia ako pūmau ngā tamariki i te tikanga o ngā kupu  e rua, ‘mua’ me te ‘muri’. Ko te whāinga tuarua kia … tū ngā tamariki ki te whakaatu, ki te kite ā-kanohi nei, ki te mahi ā-tinana nei, kia kite pai te tikanga o ērā kupu, i runga i taku whakaaro mehemea ka mahi rātou ā-kanohi nei, ā-tinana nei, ā-waha nei, kia tino ū ki ērā momo kupu.

[Kaiako ki ngā tamariki]

Kia tūpato Poraka kei muri te taniwha i te harakeke. E peke, kia tere!

Kia tūpato Poraka, kei muri te taniwha i te raupō. E peke, kia tere!

[Kaiako]

Ko te nuinga o te wā, ko ngā hapa ka puta mai, ia rā, ia rā. Pērā i ‘tāku tērā’, ‘taku wā’ i te wā ka tākaro rātou i ngā kēmu. Kia ū tātou ngā kaiako ki te whakahua tika i ērā rerenga kōrero.

[Kaiako me ngā tamariki]

Kia tūpato Poraka kei muri te taniwha i a koe! E peke, kia tere! Uaka! Uaka!

Kia tūpato Taniwha kei muri te taniwha i a koe! Kia tere te kauhoe atu!

Ka pai.

Anei tō tātou mahi ināianei, nē. Kei te ako tātou i ngā kupu ‘mua’ me te ‘muri’. Kia tūpato Poraka, kei mua te taniwha i a Whaea Lisa. I tēnei wāhi kei te whakauru atu i te kupu ‘mua’ ‘muri’ rānei. I tēnei wāhi kei te whakauru atu i te ingoa o te tamaiti nē. Ka pai.

[Kaiako]

Pai ki ahau te mahi whakaari, nā te mea ka kite ngā tamariki, ā-kanohi nei, ā-tinana nei, me te parakatihi ā-waha nei i ngā momo rerenga ka akongia e rātou. Ētahi wā ka hanga au ētahi rauemi hei raweke mā ngā tamariki – ngā kēmu pērā i te Ikaika, “He ‘t’ māu?”, ērā momo kēmu, ērā momo rauemi. Kia taea ai e ngā tamariki te whakaharatau ia rā, ia rā.

[Kaiako me ngā tamariki]

Nō reira, pēhea koe Charlie? E tū Charlie. Kei te pai? Kua rite te taniwha? Kia tūpato Poraka kei muri te taniwha i a Uenuku.

Kia tūpato Poraka kei mua... muri te taniwha i a Uenuku.

Ka pai me kōrero tātou katoa? Toru, whā, kia tūpato Poraka kei muri te taniwha i a Uenuku.

[Kaiako]

I te ata nei i te āhua whakamā tonu ētahi o ngā tamariki. Nō reira, te āhua nei me whakaharatau, me whakarite wā anō hei whakarite mahi pērā – kia piki te wairua kei roto i a rātou.

Ka pai. Tātou katoa ināianei?

Āe.

[Tamariki] Kia tūpato Poraka kei muri te taniwha i a Amiria.

[Kaiako]

Ahakoa he uaua mā te kaiako, mehemea ka ū tonu ki te kaupapa, kia kaha ki te kōrero Māori ki a rātou, ka taea e rātou te… te mau i tō tātou reo. Āe.

Hoki ake ki runga



Footer: